Jānis Čakste (1859–1927) bija viens no Latvijas spilgtākajiem līderiem, kurš ar savu dzīvi un darbu iedvesmojis katru nākamo paaudzi rūpēties par valstiskuma pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem.1 Latvijas valsts proklamēšanas simtajā gadskārtā ir vērts paraudzīties uz J. Čakstes atstāto tradīciju mantojumu, jo to ievērošana un izkopšana veidojusi tādu Latvijas valsti, kādā tā ir mūsdienās.
Kā Tautas padomes un Satversmes sapulces priekšsēdētājs un pirmais Valsts prezidents J. Čakste simbolizē Latvijas valstiskuma pirmsākumu. Jāmin arī tas, ka J. Čaksti var uzskatīt par Latvijas juridiskās izglītības ciltstēvu, jo viņš piedalījās Tautsaimniecības un tiesību zinātņu fakultātes izveidē un bijis pirmais starptautisko publisko tiesību pasniedzējs.2 Iespējams, tieši minēto biogrāfisko faktu dēļ viņu poētiski dēvējuši par Čakstes tēvu.
J. Čakstes biogrāfijā klasiski tiek izcelti četri dzīves periodi, proti, studijas ģimnāzijā un universitātē, profesionālā un sabiedriskā darbība Jelgavā, bēgļu gaitas un valsts galvas amata pildīšana.3 Katrā no šiem dzīves periodiem atrodamas spilgtas J. Čakstes rakstura iezīmes, kuras veido priekšstatu par viņa personību, dzīves uzskatiem un vērtībām. Jānorāda, ka J. Čakstes dzīvesstāsts laika gaitā ir apaudzis ar mītiem un leģendām, tomēr tas piešķir romantisku noskaņu.
Šajā rakstā J. Čakstes biogrāfijas fakti interpretēti kopsakarā ar viņa laikabiedru atmiņām, mēģinot izcelt tos notikumus un atmiņas, kuri raksturo personību un laikmetu.
Zemgales dēls
Jānis Čakste dzimis 1859. gada 14. septembrī Krišjāņa un Karlīnes Matildes Čakstes ģimenē.4 Dzimtas uzvārds cēlies no māju nosaukuma "Čakstes", kurā dzīvojusi J. Čakstes vectēva ģimene. Sākotnēji J. Čakstes vecamtēvam bijis uzvārds Zirnis, tomēr viņš ticis uzrunāts, izmantojot viņa mājas nosaukumu.5 Izveidojoties latviešu uzvārdu sistēmai, nav iespējams stingri nošķirt uzvārdus no māju vārdiem un otrādi.6
J. Čakstes ģimene rentēja Bērsteles muižu, vējdzirnavas un nelielu ķieģeļu cepli.7 Līdz ar to ģimene bija pārtikusi un varēja nodrošināt labklājību ilgtermiņā, kā arī iegādāties dzimtas mājas "Auči" Ozolnieku novada Salgales pagastā. Dzimtas mājām būs lemts kļūt par vietu, kas caur vienas dzimtas likteņiem ļauj aptvert, ko nozīmējis būt latvietim dažādajos laiku griežos.8 J. Čakstes mazmazmeita Kristīne Čakste norāda, ka "līdz ar Čakstes vārdu no paaudzes paaudzē mantota arī cieņa un pienākuma sajūta pret Latviju", tāpēc Čakstes dzimtas mājas tiek veidotas par vietu, kur pulcējas cilvēki, kam rūp demokrātiskas Latvijas nākotne.9 Līdz ar to zīmīgi, ka pēc Čakstes dzimtas iniciatīvas Latvijas simtgadē un J. Čakstes dzimšanas dienā dzimtas mājā "Auči" atklāta jauna muzeja ēka, kurā iekārtota ekspozīcija par Latvijas Valsts pirmā prezidenta un viņa dzimtas likteņiem Latvijas vēstures un demokrātijas attīstības kontekstā.10
J. Čakste kopā ar bērniem "Aučos" iestādījis vairākus tūkstošus ābeļu11 un iekopis ievērojamu ābeļu dārzu, kurš Pirmā pasaules kara laikā tika izpostīts. Pats J. Čakste savu aizraušanos ar augļkokiem skaidro ar latvisko mentalitāti, jo "latvietim ir izteikta mīlestība uz kokiem, un reti var atrast lauku mājas, kuru apkārtnē nebūtu lielāks vai mazāks daudzums koku. [..] No mīlestības uz kokiem ir radusies arī mīlestība uz augļu dārziem, un nav jābūt gaišreģim, lai varētu paredzēt, ka nākotnē, it īpaši Kurzeme būs to zemju vidū, kas eksportē augļus".12 Tādējādi dzimtas mājas "Auči" ļoti mērķtiecīgi tiek veidota par vietu, kura atspoguļo latviešu tradicionālo dzīvesveidu.
Latviskās identitātes izkopšanai J. Čakste veltījis visu savu mūžu, jo pirmo izglītību viņš ieguva vācu valodā Annas elementārskolā un Kurzemes guberņas ģimnāzijā Jelgavā.13 Ņemot vērā, ka šajās mācību iestādēs bija aizliegts runāt latviešu valodā, J. Čakste ar saviem ģimnāzijas biedriem nodibināja "vakarnieku" grupu, kura pašizglītības nolūkos sapulcējās, lai izkoptu zināšanas par vēsturi un pilnveidotu latviešu valodas lietošanas prasmi.14 J. Čakste bieži piedalījās šajos priekšlasījumu vakaros un uzstājās ar referātiem.15 Priekšlasījumu gatavošana un dalība diskusijās ļāva J. Čakstem izkopt argumentācijas prasmes un oratora spējas.
Atšķirībā no citiem latviešu jauniešiem, kuri izvēlējās turpināt izglītoties vāciskajā Tērbatas Universitātē,16 J. Čakste izdarīja apzinātu izvēli doties uz Maskavu, lai studētu tieslietas pie sava laika izcilākās profesūras. Līdz ar to J. Čakste sevišķi pastiprināti mācījās krievu valodu. Papildus tam J. Čakstes tēvs atvēlēja līdzekļus, lai dēls varētu apgūt arī franču valodas un mūzikas stundas, kā arī apmeklēt teātri.17 Arī studējot Maskavā, J. Čakste aktīvi pievērsās latviskās identitātes un latviešu valodas izkopšanai, kā arī vēstures pētīšanai.18 Interesants ir fakts, ka par teicamām sekmēm un uzcītību J. Čakste saņēmis ieejas karti uz cara Aleksandra III kronēšanu.19
Pēc tieslietu studiju pabeigšanas J. Čakste atgriezās Jelgavā un sāka strādāt par sekretāru Kurzemes guberņas prokuratūrā, savukārt 1888.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
- Pieeja jaunākajam izdevumam
- Neierobežota pieeja arhīvam – 24 h/7 d.
- Vairāk nekā 18 000 rakstu un 2000 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas – piezīmes, citāti, mapes