Šomēnes, 22. februārī, notiks kārtējais Augstākās tiesas gada pārskata plēnums, kurā tiks analizēti Latvijas tiesu sistēmas kasācijas instances – Senāta – triju departamentu aizvadītā gada darba rezultāti. Atšķirībā no vairākiem iepriekšējiem gadiem statistika rāda stabili cerīgu situāciju civillietu izskatīšanā, turpretī administratīvo lietu uzkrājumi turpina pieaugt, bet Krimināllietu departamentam saskaņā ar Satversmes tiesas lēmumu būs nepieciešams ilgāks laiks, turpmāk koleģiāli (nevis vienam tiesnesim kā līdz šim) lemjot par lietu pieņemamību.
Aizvadītais 2018. gads bija jau otrais pēc kārtas, kad Augstākā tiesa pēc "tīro triju instanču" sistēmas ieviešanas darbojās tikai kā kasācijas tiesa. Šis gads arī pagāja kasācijas instances simtgades svinību zīmē, turklāt gada nogalē ar grozījumiem likumā "Par tiesu varu" tiesai tika atjaunots vēsturiskais Senāta nosaukums, kas pirms dažiem gadiem no likuma ar ne visai skaidru motivāciju bija dzēsts.
Savukārt pirmās un apelācijas instances tiesas Latvijā pagājušajā gadā piedzīvoja noslēdzošās pārmaiņas, ko nesa tiesu teritoriālā reforma, un pie jaunās kārtības vēl jāpierod gan tiesām, gan to klientiem.
Lai noskaidrotu Senāta darba rezultātus un tiesu varas skatījumu uz pēdējā laikā piedzīvotajām pārmaiņām un arī reputācijas krīzēm, žurnāls "Jurista Vārds" uz sarunu aicināja Augstākās tiesas un Tieslietu padomes priekšsēdētāju Ivaru Bičkoviču.
Jau iepriekš ieplānotā tikšanās sakrita ar laiku, kad tika izveidota jaunā valdība un tikko kā bija notikusi pirmā Tieslietu padomes sēde ar tieslietu ministra Jāņa Bordāna līdzdalību, tāpēc saruna skāra arī paredzamo tiesu varas un jaunās valdības sadarbību.
Daudzus noteikti interesēs arī I. Bičkoviča skaidrojums, kāpēc viņa vārds ir atrodams 2018. gada decembrī Latvijas sabiedrībai atvērtajos "čekas maisos". Tieši žurnāla "Jurista Vārds" lasītāji ir pirmie, kam viņš piekrita izstāstīt šo savu stāstu.
Esat Augstākās tiesas priekšsēdētājs jau desmit gadus, kā arī Tieslietu padomes priekšsēdētājs kopš tās izveides 2010. gadā. Amats un atbildība prasa visaptverošu redzējumu, tāpēc pirmkārt gribētos vaicāt ļoti plaši – vai, jūsuprāt, Latvija ir tiesiska valsts?
Pilnīgi noteikti Latvija ir tiesiska valsts. Tiesiskumu nodrošina trīs varas atzaru – likumdevēja, izpildvaras un tiesu varas – neatkarīga darbība. Protams, kā jurists un tiesnesis es arī atzīšu, ka mēs nedzīvojam pilnīgi ideālā pasaulē. Latvijā daudzās jomās joprojām ir problēmas, kas ir jārisina, tai skaitā tiesu sistēmā, un Tieslietu padome aktīvi to dara. Tomēr esmu pārliecināts, ka primāro uzdevumu – nodrošināt ikvienam indivīdam tiesības uz taisnīgu tiesu – Latvijas tiesu sistēma katrā ziņā veic. Neilgajā laika posmā kopš mūsu valsts neatkarības atgūšanas un tiesu sistēmas pilnīgas "restartēšanas" tas, manuprāt, ir liels sasniegums. Mēs esam spējuši nostāties kā līdzīgs blakus līdzīgam ar citām Eiropas valstu tiesu sistēmām vecajās demokrātijās – gan profesionalitātes, gan efektivitātes ziņā.
Tātad sauklis "viens likums – viena taisnība visiem" Latvijā darbojas?
Mēs uz to noteikti tiecamies.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
- Pieeja jaunākajam izdevumam
- Neierobežota pieeja arhīvam – 24 h/7 d.
- Vairāk nekā 18 000 rakstu un 2000 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas – piezīmes, citāti, mapes