ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

Krimināllikuma 195. panta dispozīcijā nav norādīts uz citu normatīvu aktu, kur būtu paredzētas noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas pazīmes. Tomēr bieži šo normu dēvē par blanketu normu. Piemēram, Latvijas Universitātes profesors Uldis Krastiņš raksta: "Krimināllikuma 195. pants ir blanketa norma, jo šā panta dispozīcijā ir nosaukta tikai prettiesiskā darbība, bet tās izpausme jeb šī nozieguma objektīvās puses pazīmes ir noteiktas Likuma 5. pantā, kura saturs tad arī veido noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas jēdziena pamatnostādnes."¹ Papildinot profesora atziņu, jānorāda, ka Likuma 5. pantā ir noteiktas ne tikai noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas objektīvās puses pazīmes, bet arī šī nozieguma subjektīvās puses pazīmes.

Īpašs nolūks kā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas subjektīvās puses pazīme

Tieši ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas subjektīvās puses pazīmju formulējuma pilnveidi ir saistītas pēdējā laika būtiskākās izmaiņas minētā nozieguma sastāvā.

Ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas subjektīvo pusi saistītās svarīgākās izmaiņas Likuma 5. pantā notika 2011. gada 29. aprīlī, kad iepriekšējais minētās normas pirmās daļas formulējums:

"(1) Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija ir šādas darbības, ja tās izdarītas nolūkā slēpt vai maskēt līdzekļu noziedzīgo izcelsmi vai palīdzēt citai personai, kura iesaistīta noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, izvairīties no juridiskās atbildības:

1) noziedzīgi iegūtu līdzekļu pārvēršana citās vērtībās, to atrašanās vietas vai piederības mainīšana;

2) noziedzīgi iegūtu līdzekļu patiesā rakstura, izcelsmes, atrašanās vietas, izvietojuma, kustības, piederības slēpšana vai maskēšana;

3) noziedzīgi iegūtu līdzekļu iegūšana īpašumā, valdījumā vai lietojumā, ja šo tiesību rašanās brīdī ir zināms, ka šie līdzekļi ir noziedzīgi iegūti;

4) līdzdalība kādā no šā panta pirmās daļas 1., 2. un 3. punktā minētajām darbībām" tika izteikts jaunā redakcijā:

"(1) Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija ir šādas darbības:

1) noziedzīgi iegūtu līdzekļu pārvēršana citās vērtībās, to atrašanās vietas vai piederības mainīšana, zinot, ka šie līdzekļi ir noziedzīgi iegūti, un ja šīs darbības veiktas nolūkā slēpt vai maskēt līdzekļu noziedzīgo izcelsmi vai palīdzēt citai personai, kura iesaistīta noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, izvairīties no juridiskās atbildības;

2) noziedzīgi iegūtu līdzekļu patiesā rakstura, izcelsmes, atrašanās vietas, izvietojuma, kustības, piederības slēpšana vai maskēšana, zinot, ka šie līdzekļi ir noziedzīgi iegūti;

3) noziedzīgi iegūtu līdzekļu iegūšana īpašumā, valdījumā vai lietojumā, ja šo tiesību rašanās brīdī ir zināms, ka šie līdzekļi ir noziedzīgi iegūti;

4) līdzdalība kādā no šā panta pirmās daļas 1., 2. un 3. punktā minētajām darbībām."

Kā redzams, visos noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas veidos paredzēts, ka persona, kura šo noziegumu izdara, zina, ka līdzekļi ir noziedzīgi iegūti. Taču kopš 2011. gada 29. aprīļa īpašs nolūks – slēpt vai maskēt līdzekļu noziedzīgo izcelsmi vai palīdzēt citai personai, kura iesaistīta noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, izvairīties no juridiskās atbildības – vairs nav obligāta visu noziedzīgu līdzekļu legalizēšanas veidu pazīme. Minētais īpašais nolūks ir obligāta noziedzīgu līdzekļu legalizēšanas subjektīvās puses pazīme tikai gadījumos, kad nozieguma objektīvā puse izpaužas kā noziedzīgi iegūtu līdzekļu pārvēršana citās vērtībās, to atrašanās vietas vai piederības mainīšana. Ja nozieguma objektīvā puse, piemēram, ir noziedzīgi iegūtu līdzekļu iegūšana īpašumā, valdījumā vai lietojumā, īpašs nolūks nav jākonstatē, lai atzītu, ka šis noziegums ir noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana.

Jāatzīst, ka minētās izmaiņas praksē, kā arī doktrīnā faktiski netika pamanītas. Skaidrojot Krimināllikuma 195. pantā paredzētā nozieguma subjektīvo pusi, 2016.