Pēc pagājušo trešdien, 20. februārī, izskanējušā ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera ikgadējā ziņojuma par noziedzības stāvokli valstī un prokuratūras darbu kriminālajā sfērā 2018. gadā jāsecina: neraugoties uz šķietami pozitīvo faktu, ka pērn valstī reģistrēto noziedzīgo nodarījumu skaits ir vēsturiski zemākais, lielai sajūsmai vēl ir par agru, jo šoreiz biežāk nekā citkārt ģenerālprokurors vērsa uzmanību uz satraucošām tendencēm, kurām, viņa ieskatā, steidzami nepieciešams rīcības plāns.
Vispārīgs pārskats par noziedzību valstī
2018. gadā Latvijā ir reģistrēti 43 260 noziedzīgi nodarījumi, un tas ir par 990 mazāk salīdzinājumā ar 2017. gadu. Tendence noziedzības līmenim samazināties ir sākusies jau 2014. gadā un konsekventi turpinājās arī šī gada janvārī. Pēc Ē. Kalnmeiera paustā, tam ir savi objektīvi iemesli, tostarp iedzīvotāju skaita izmaiņas, tomēr vienlaikus jāpatur prātā, ka līdztekus oficiāli uzskaitītajai pastāv arī latentā noziedzība, kuras līmenis var būt pat 10–30 % robežās atkarībā no tā, kā valstī tiek nodrošināta noziedzīgo nodarījumu reģistrācija. Līdz ar to reālais noziedzības līmenis varētu būt augstāks par dokumentēto.
Ņemot vērā kopējo tendenci valstī, noziedzības samazinājums vērojams visos Latvijas reģionos, un attiecīgi pērn Vidzemē reģistrēti 3135 nodarījumi jeb 7,2 % no kopskaita valstī; Kurzemē – 3863 (8,9 %); Zemgalē – 4767 (11 %); Latgalē – 5742 (13,3 %); Pierīgas reģionā – 6289 (14,5 %) un Rīgas reģionā – 19 413 (44,9 %). Savukārt, analizējot noziedzības stāvokli republikas nozīmes pilsētās, redzams, ka kopumā tajās reģistrēti 26 727 nodarījumi, un tie ir teju 62 % no kopskaita valstī.
Jau vairākus gadus vismazākais noziedzības līmenis ir Valmierā (396) un Jēkabpilī (567), tad seko Rēzekne (641), Ventspils (778) un Jūrmala (927), bet vairāk nekā tūkstoš nodarījumu reģistrēts Liepājā (1002), Jelgavā (1040) un Daugavpilī (1963), visbeidzot, kā jau ierasts, ir galvaspilsēta Rīga, kurā bijis par nepilniem trim simtiem nodarījumu mazāk, taču kopskaitā tāpat sasniedz gandrīz 20 tūkstošus – 19 413.
Analizējot tālāk pēc noziedzīgu nodarījumu smaguma pakāpes, Ē. Kalnmeiera vērtējumā, tendence ir satraucoša, jo kopš 2016. gada vērojams sevišķi smagu noziegumu skaita pieaugums, un tā bijis arī pērn salīdzinājumā ar 2017. gadu. Proti, pieaugums par 118 jeb kopumā tādu bijis 1870, turklāt šī tendence turpinās arī šā gada janvārī. Turpretim nedaudz – par 46 – samazinājies smagu noziegumu skaits – 11 526, un šī lejupslīde konstatējama jau kopš 2011.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!
Abonentu ieguvumi:
- Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
- Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes