Tommazo Kampanella, raksturojot savu ideālo valsti, apšauba kvalitāti šaurai domāšanai vienas nelielas jomas tvērumā, rakstot, ka tādai nepieciešama vien verdziska atmiņa un darbs, kas sastindzina cilvēku un pazemo tā dvēseli, viņam neapgūstot un neizprotot tikumus, paražas un lietu dabisko kārtību, kas gan neatgadās ar lokaniem prātiem, kuri ir uztvērīgi pret visvisāda veida nodarbībām.1 Ja arī itāļu utopiskais sociālists to attiecina uz valsts vadošajām personām, domāju, ka ikvienam, t.sk. juristam, ir jābūt mazliet fantastam, jo, tikai izvirzot ideālistiskus mērķus, vienmēr būsim mazliet neapmierināti ar sasniegto, kas liks tiekties uz arvien jaunām virsotnēm.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!
Abonentu ieguvumi:
- Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
- Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes