ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

Viens no tiesiskā regulējuma kvalitātes rādītājiem nenoliedzami ir tiesiskās drošības līmenis, kādu valsts spējīga nodrošina investoriem, kuri veic ieguldījumus uzņēmumu kapitālā. Kā minēts G20/OECD Korporatīvās pārvaldības principos, investoriem, kas ieguldījumu veikuši akcijās, ir noteiktas īpašumtiesības. Akcijas dod investoram tiesības piedalīties kapitālsabiedrības peļņas sadalē, bet investora atbildību ierobežo viņa veiktā ieguldījuma apjoms. Turklāt īpašumtiesības uz akcijām dod tiesības saņemt informāciju par kapitālsabiedrību un tiesības kapitālsabiedrību ietekmēt, galvenokārt piedaloties akcionāru sapulcēs un balsojot.¹ Minētajā dokumentā īpaši uzsvērts, ka "akcionāru pamattiesībām jāietver tiesības izmantot drošas metodes īpašumtiesību reģistrēšanai".² Tas nozīmē, ka šo tiesību iegūšanai jābūt vienkāršai, saprotamai un izsekojamai. Minētais aspekts ir jo sevišķi būtisks akciju iegādes darījumos. Ja akciju īpašuma tiesību regulējums ir neskaidrs vai dažādi interpretējams, tad investors visticamāk atturēsies no šāda riskanta darījuma, ja viņš nesaņems skaidras atbildes uz jautājumiem, piemēram, kur un kāda informācija ir pieejama par īpašuma tiesībām uz akcijām, vai pastāvošais tiesiskais regulējums garantē to, ka uz šo informāciju var paļauties, kādu juridisku faktu esamība pierāda akciju īpašuma tiesību pāreju, u.tml.

Jautājums par akciju un kapitāla daļu aprites tiesiskā regulējuma problēmām nonāca Latvijas tiesību teorētiķu un praktiķu redzeslokā jau 2011. gadā, kad žurnāls "Jurista Vārds" publicēja ekspertu viedokļus par iespējamām izmaiņām kapitālsabiedrības dalībnieku (akcionāru) reģistru tiesiskajā regulējumā.³ Arī šo rindu autors, izvērtējot pašreizējo tiesisko regulējumu, izteicis viedokli, ka likumdevējam tomēr būtu jāizšķiras par radikālu akciju un akcionāru reģistra tiesiskā regulējuma reformu, ieviešot investoriem draudzīgu un tiesiski stabilu sistēmu, kura garantē darījumu ar akcijām drošību un akcionāru tiesību ievērošanu, un ka šādas reformas pamatā būtu Igaunijas tiesiskā regulējuma konceptuāla pārņemšana, atbilstoši kuram visu akciju sabiedrību akcijas ir dematerializētā formā un tās ir iegrāmatotas centrālā vērtspapīru reģistrā, kura vešana varētu tikt uzticēta depozitārijam.