Lielākā daļa no šī "Jurista Vārda" materiāliem ir veltīti labas/sliktas komercdarbības analīzei. Tematu iniciēja Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietniece Laila Medina, kura ir arī tematiskā laidiena viesredaktore. Pieteikumā viņa norāda šādas izvēles iemeslu – nepieciešamību uz labo pusi mainīt biznesa kultūru Latvijā, kas ir ne vien Eiropas Savienības dalībvalsts, bet nesen uzņemta arī pasaules veiksmīgāko tirgus ekonomiku "klubiņā" – OECD, kur dalībvalstis apvienojušās ar mērķi paredzēt un kopīgiem spēkiem vai vismaz ar vienotu pieeju risināt gan lokālas, gan globālas ekonomiskas problēmas.
Pēdējās desmitgadēs Latvija ir veikusi patiešām kosmiska mēroga ceļojumu no padomju okupācijas laika plānveida saimniekošanas, cauri samērā haotiskajiem politiskās, ekonomiskās un cita starpā arī tieslietu sistēmas transformācijas gadiem, cauri vairākām lielām un mazām ekonomiskām un finanšu krīzēm – līdz mūsdienām, kad par spīti skeptiķiem un kritiķiem mūsu valsts jāatzīst par stabilu liberālu demokrātiju un veiksmīgi funkcionējošu tirgus ekonomiku. Pavisam simbolisku punktu daudzajām aizvadītajām pārmaiņām pielika nesenā ziņa, ka savu nosaukumu plāno mainīt arī Privatizācijas aģentūra, kas 1994. gadā tika izveidota, "lai nodrošinātu valsts īpašuma centralizētu privatizāciju".
Šo gadu laikā ir radikāli mainījusies arī izpratne par komercdarbību, kas padomju laikā bija krimināli sodāma iniciatīva (skat. viesredaktores citētās padomju kriminālkodeksa normas!), savukārt pārmaiņu laikos bieži pietuvojās robežšķirtnei ar noziedzīgo pasauli. Pakāpeniski mainās gan komersantu attieksme vienam pret otru, gan pret valsti, gan – un tas ir ne mazāk svarīgi – sabiedrības priekšstati par uzņēmējiem un viņu nepārvērtējamo ieguldījumu kopējā labklājībā.
Uz pārmaiņām komersantus turklāt virza ne vien mūsu valsts un ekonomikas "normalizācija", bet arī ārēji stimuli, piemēram, starptautiskā cīņa pret negodīgas naudas atmazgāšanu, terorisma finansēšanu utt. Laba komercprakse cita starpā nozīmē arī lielāku iespēju piesaistīt investorus.
Šie temati, tikai virspusēji raugoties, var likties "nejuridiski". Jo jurists strādā gandrīz katrā uzņēmumā vai vismaz to konsultē. Un tieši jurists ir tas, kurš veido iekšējos normatīvus, gatavo līgumus, brīdina uzņēmuma vadību par potenciālajiem riskiem un aizdomīgiem partneriem. Visticamāk, juristi būs arī tie, kuru atbildībā nonāks jaunā trauksmes celšanas mehānisma darbības ieviešana (likums stāsies spēkā no 1. maija, bet par to kādā no nākamajiem "Jurista Vārdiem").
Katrs jauns ekonomiskās attīstības laikmets prasa ne vien jauna veida attieksmi un uzvedību, bet arī jaunas zināšanas. Mēs ceram, ka šis "Jurista Vārds" spēs tādas piedāvāt. Un tāpēc pateicamies par iniciatīvu un sadarbību temata viesredaktorei Lailai Medinai, kā arī visiem publikāciju autoriem!