Līdzdalības ekonomikas jēdziena izpratne teorijā var būt gan terminoloģiski, gan aptverto kritēriju ziņā dažāda. Vienojošais mērķis līdzdalības ekonomikā ir dažādu īpašnieku resursu (dzīvokļa, automašīnas u.c.) efektīvāka izmantošana, dodot iespēju šiem resursiem piekļūt arī tiem, kam to nav.
Savstarpēji nepazīstamu pušu abpusēja sadarbība var būt iespējama tikai tad, ja, pirmkārt, ir standartizēts un saprotams, sakārtots un taisnīgs tiesisko attiecību modelis, kurā nepastāv krāpšanas un maldināšanas riski, un, otrkārt, ja tas izmaksu ziņā ir lētāks un laika patēriņa izmantojumā efektīvāks risinājums nekā tradicionāli iepriekš pastāvējušais. Konkurences tiesības nenodala līdzdalības vai dalīšanās ekonomiku (angļu val. – sharing economy) no tradicionālākiem darbības veidiem, kas līdz šim pastāvēja tirgū, piemēram, viesnīcu nodrošinātā izmitināšana vai taksometru pakalpojumi. Konkurences tiesībās ir svarīgi, kādas sekas jeb ietekmi konkurencei rada šādi tehnoloģiski jauni risinājumi, kas būtiski ietekmē tradicionālos tirgus un biznesa modeļus, tos "izjaucot" (angļu val.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!
Abonentu ieguvumi:
- Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
- Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes