Ja personai prettiesiskas rīcības rezultātā ir nodarīti zaudējumi, tai ir tiesības no atbildīgās personas prasīt atbilstošu kompensāciju. Cietušā aizskarto tiesību aizsardzība īstenojama, ceļot prasību vispārējās jurisdikcijas tiesā un lūdzot piedzīt kompensāciju sakarā ar tai nodarīto mantisko vai nemantisko kaitējumu, ja puses nevēlas vai nespēj strīdu atrisināt citādi. Mantiska kaitējuma gadījumā novērtēt nodarīto zaudējumu apmēru un risināt cietušā tiesību aizsardzību iespējams jau relatīvi drīz pēc zaudējumu nodarīšanas, taču strīda risināšana tiesas ceļā var aizņemt vairākus gadus, ja tiesas spriedumi tiek pārsūdzēti, un zaudējumu faktiska atlīdzināšana notiek ievērojami vēlāk. Tiesības saņemt procentus par naudas parāda samaksas kavējumu ir cietušā tiesību aizsardzības līdzeklis, kas ierobežojams, pamatojoties uz atbildīgās personas tiesībām neatbildēt par nokavējuma kā saistības izpildes prettiesiska novilcinājuma nelabvēlīgajām sekām. Līdz ar to būtiski ir katrā situācijā noteikt robežu starp cietušā un atbildīgās personas tiesībām un tiesiskajām interesēm, attiecībā uz ko atsevišķos gadījumos tiesu praksē izveidojusies neskaidra un nekonsekventa pieeja.
Tiesības saņemt likumiskos procentus
Ar brīdi, kad kādas personas tiesību aizskāruma rezultātā tai tiek nodarīts kaitējums, rodas prasījums pret atbildīgo personu par kaitējuma kompensēšanu, kas uzskatāms par pamatparādu pretstatā procentiem, kas ir blakus prasījums, ko rada galvenās lietas lietošana.1 Procenti ir atlīdzība, kas maksājama par kādas naudas summas (pamatprasījuma – kaitējuma kompensācijas), ko ir tiesības saņemt cietušajam, samaksas kavējumu, ņemot vērā parāda apmēru un nokavējuma ilgumu, kā tas izriet no Civillikuma 1753. un 1754. panta. Atbilstoši Civillikuma 1759. panta 1. punktam procenti jāmaksā uz likuma pamata par katru parāda samaksas nokavējumu, kaut arī parāds pats par sevi būtu bezprocentu. Šādi procenti pretstatā līgumiskiem, kapitāla lietošanas un citiem, kas netiks plašāk aplūkoti šajā rakstā, tiek apzīmēti kā likumiskie nokavējuma procenti. Minētā norma ir pārņemta no Vietējo likumu kopojuma III daļas 3416. panta, kas saturiski atbilst Civillikuma 1759. panta 1. punktam. Sekojošajā Vietējo likumu kopojuma III daļas 3417. pantā noteikti ierobežojumi tiesībām saņemt nokavējuma procentus.2 Arī Civillikumā ir noteikti ierobežojumi prasīt procentus, piemēram, Civillikuma 679. pantā,3 1916. pantā,4 2053. pantā,5 2388. pantā.6 Atbilstoši Civillikuma 1765. panta pirmajai daļai, ja likums nosaka tiesības aprēķināt likumiskos procentus, procentu apmērs ir seši procenti no simta gadā.
Kā norādīts tiesību doktrīnā, procentu maksāšana ir saistīta ar pārkāpumu – nokavējumu, taču tas nepārvērš nokavējuma procentus par sodu, arī nokavējuma procentu uzdevums ir nodrošināt ienākumus, ko dod kapitāls, atrodoties normālā apritē.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!
Abonentu ieguvumi:
- Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
- Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes