Šķietami ik dienu publiskajā telpā parādās ziņas par jauniem sasniegumiem mākslīgā saprāta jomā. Šādi mūs uzrunā ziņas par mākslīgā saprāta spēju izšķirt objektus attēlos, atpazīt emocijas runā un sejas attēlos, vadīt automašīnu, šķirot gurķus vai paredzēt Eiropas Cilvēktiesību tiesas nolēmumus ar 79 % precizitāti.
Patiesību sakot, šodien pārsteigt ar jaunumiem mākslīgā saprāta attīstības jomā vairs nevar. Tas nemanot ir radis ceļu daudzās mūsu dzīves jomās,1 taču līdz šim šķietami nav skāris tieslietas.
Un ne velti – lai gan pastāvīgi lasām par tehnoloģiju jau izraisīto un vēl tikai briestošo izzūdošo darba vietu un bezdarbnieku skaitu, dažbrīd minot pat 40 % darba vietu zudumu turpmākajos 15 gados,2 šajos sarakstos reti, ja vispār, tiek minēti juridisko profesiju pārstāvji.
Šai kontekstā nozīmīgi, ka Eiropas tiesu sistēmu efektivitātes komisija (CEPEJ) jau ir izlēmusi negaidīt, kad mākslīgā intelekta tehnoloģijas negaidot ienāks tiesu sistēmā, bet ir nolēmusi panākt tām pretī un jau izstrādājusi vadlīnijas mākslīgā intelekta ētiskai izmantošanai tieslietu sistēmā.3 Šī pati organizācija pat ir apkopojusi praktiskus piemērus, kā mākslīgais saprāts ir radis vietu Eiropas valstu tieslietās.4 Minētais apkopojums gan neveido priekšstatu, ka lēmumus tiesnešu vietā jau tagad pieņem izsmalcinātiem algoritmiem apveltīta un apmācīta mašīna vai arī tiesu apmeklētājus informē par viņu pieteikuma rezultātu, pirms tas vēl iesniegts tiesā.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!
Abonentu ieguvumi:
- Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
- Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes