Ieskats ceļā uz advokatūru
Vēlos dalīties ar savu pieredzi, kas 18 gadu garumā gūta Latvijas Zvērinātu advokātu padomē (turpmāk – Padome) un dažās tās komisijās, un sniegt nelielu skaidrojumu prasībām, kas noteiktas saistībā ar iestāšanos Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijā (turpmāk – Kolēģija) zvērinātu advokātu palīgu skaitā – gan palīgu, gan patronu pretendentiem un kas dabiski savijas ar to, kas pēc tam gaida jaunuzņemtos kolēģus (un viņu patronus), piecu gadu garumā apgūstot advokātam nepieciešamās prasmes juridiskās palīdzības sniegšanā, iegūstot arvien plašākas tiesības, taču – kas vēl nozīmīgāk – pildot šīs profesijas uzliktos pienākumus, stingri turoties pie pārliecības, ka advokāta darbības pamatbūtība ir palīdzības sniegšana, nevis pašapliecināšanās; tai jābūt sirdslietai. Ceru, ka šis vēstījums varētu būt saistošs potenciālajiem palīgu pretendentiem, dot dažas atbildes kolēģiem – zvērinātiem advokātiem, kuri ir vai gatavojas kļūt par patroniem, kā arī ļaus nedaudz ielūkoties advokatūras iekštelpā visiem "Jurista Vārda" lasītājiem, t.sk. tiesu varai piederīgajām personām.
Pirmais solis advokatūras virzienā gan zvērinātu advokātu, gan zvērinātu advokātu palīgu pretendentiem ir dokumentu iesniegšana Padomei atbilstoši 2009. gada 10. marta Ministru kabineta noteikumu Nr. 227 "Zvērināta advokāta eksāmena kārtība" (turpmāk – Zvērināta advokāta eksāmena kārtība) 3. punktam, papildu skaidrojumu gūstot Padomes Vadlīnijās dokumentu iesniegšanai – pretendentiem advokāta eksāmena kārtošanai1 vai attiecīgi Zvērināta advokāta palīga uzņemšanas eksāmena kārtības,2 ko saskaņā ar Latvijas Republikas Advokatūras likuma (turpmāk – Advokatūras likums) 103. pantu izdevusi Zvērinātu advokātu palīgu profesionālās sagatavošanas, darbības uzraudzības un eksāmenu komisija, 3. punktā, papildu informāciju atrodot Padomes Vadlīnijās par zvērinātu advokātu spēju vadīt, uzraudzīt un nodarbināt palīgus.3
Iepriekš minētajos dokumentos izvirzītās prasības nav formālas – tās veidojušās gadu gaitā, t.sk. ņemot vērā iepriekšējo pretendentu pieredzi (gan pozitīvu, gan negatīvu). Visa pirmsākums gan bija 2010. gada 28. oktobrī pieņemtie grozījumi Advokatūras likumā, kas stājās spēkā 2011. gada 1. janvārī un ar kuriem tika noteiktas stingrākas prasības zvērinātu advokātu un zvērinātu advokātu palīgu pretendentiem, kā arī ieviests zvērināta advokāta palīga uzņemšanas eksāmens (attiecīgi – likuma 14., 83.–85. pants).
Tā attiecībā uz zvērinātu advokātu palīgiem vēsturiski bija iesniedzamas trīs atsauksmes no zvērinātiem advokātiem, prokuroriem un/vai tiesnešiem, taču ar 2011. gada 1. janvāri to nomainīja zvērināta advokāta palīga uzņemšanas eksāmens, kā arī Advokatūras likumā (103. pantā) tika nostiprināta Zvērinātu advokātu palīgu profesionālās sagatavošanas, darbības uzraudzības un eksāmenu komisija4 (turpmāk – Palīgu komisija), kas t.sk. pieņem šo eksāmenu. Savukārt ar 2011. gada 18. janvāra Padomes lēmumu Nr. 9 tika izveidota atsevišķa Komisija pretendentu dokumentu izvērtēšanai5 (turpmāk – Pretendentu komisija) zvērinātu advokātu un zvērinātu advokātu palīgu pretendentu iesniegto dokumentu izskatīšanai, to atbilstības Advokatūras likuma un citu normatīvo aktu prasībām izvērtēšanai, atzinumu sniegšanai Padomei, kā arī citu jautājumu risināšanai Padomes uzdevumā. Pretendentu komisija sanāk aptuveni reizi mēnesī, atbilstoši Advokatūras likumam divreiz gadā vērtējot iesniegtos zvērinātu advokātu palīgu pretendentu dokumentus, bet pārējās reizēs – zvērinātu advokātu pretendentu dokumentus.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!
Abonentu ieguvumi:
- Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
- Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes
