ŽURNĀLS Tiesību prakse

10. Decembris 2019 /Nr.49 (1107)

Prasība izglītības ieguvi privātajās izglītības iestādēs nodrošināt valsts valodā atbilst Satversmei

2019. gada 13. novembrī Satversmes tiesa pasludināja spriedumu lietā Nr. 2018-22-01 "Par 2018. gada 22. marta likuma "Grozījumi Izglītības likumā" 1. panta pirmās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. pantam, 91. panta otrajam teikumam, 112. panta pirmajam teikumam un 114. pantam", atzīstot apstrīdēto normu par atbilstošu Satversmei.

Apstrīdētā norma – 2018. gada 22. marta likuma "Grozījumi Izglītības likumā" 1. panta pirmā daļa paredzēja papildināt Izglītības likuma 9. pantu ar pirmo prim daļu, kas nosaka, ka privātajās izglītības iestādēs vispārējo izglītību un profesionālo izglītību pamatizglītības un vidējās izglītības pakāpē iegūst valsts valodā. Papildus tam likums "Grozījumi Izglītības likumā" precizēja, ka izglītību citā valodā var iegūt izglītības iestādēs, kuras īsteno izglītības programmas saskaņā ar Latvijas divpusējiem vai daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem, un izglītības iestādēs, kuras īsteno mazākumtautību izglītības programmas pirmsskolas izglītības un pamatizglītības pakāpē, ievērojot Izglītības likuma 41. panta noteikumus. Izglītības likuma 41. panta jaunajā redakcijā noteikti procenti, kādā apjomā no kopējās mācību stundu slodzes mācību gadā mācību satura apguvei jānotiek valsts valodā. Pāreja uz jauno sistēmu paredzēta pakāpeniski.

Vienlaikus ar grozījumiem Izglītības likumā tika pieņemts likums "Grozījumi Vispārējās izglītības likumā", kas paredzēja, ka vispārējās vidējās izglītības programmu obligāto saturu nosaka valsts vispārējās vidējās izglītības standarts, taču ir pieļaujams šajā programmā papildus ietvert valsts vidējās izglītības standartā neminētus mācību priekšmetus, tai skaitā mazākumtautības dzimto valodu un ar mazākumtautību identitāti un integrāciju Latvijas sabiedrībā saistītu mācību saturu.

VĒL PAR ŠO TĒMU
komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Intervija
UNIDROIT: ko tas nozīmē un kam tas vajadzīgs
Starptautisko Privāttiesību unifikācijas institūts (UNIDROIT)1 ir viena no ietekmīgākajām organizācijām pasaulē, kas nodarbojas ar starptautisko privāttiesību unifikāciju un harmonizāciju. Šī neatkarīgā starpvaldību organizācija ...
Vija Kalniņa
Juridiskā literatūra
Atvērta grāmata par starptautiskajām publiskajām tiesībām un krīzēm
26. novembrī Rīgas Juridiskajā augstskolā tika atvērta grāmata How International Law Works in Times of Crisis, kas veltīta starptautisko tiesību darbības un piemērošanas problemātikai krīzes apstākļos. Grāmata ir 2016. gada ...
Jānis Neimanis
Skaidrojumi. Viedokļi
Tiesnešu apspriedes noslēpums
Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departaments 2019. gada 20. jūnija spriedumā lietā Nr. SKK-125/2019 atzina, ka par tiesas apspriedes noslēpuma pārkāpumu atzīstams gadījums, kad saīsinātā nolēmuma noraksts tiek izsniegts ...
12 komentāri
Emīls Jonins
Skaidrojumi. Viedokļi
Ar izpildvaras pilnvaru nodošanu ES aģentūrām saistītie ierobežojumi EST judikatūrā
Tiesību politika
Iecere grozīt ģenerālprokurora izvirzīšanas kārtību raisa diskusiju
Tieslietu ministrija ir izstrādājusi un nodevusi sabiedrības apspriešanai likumprojektu "Grozījumi Prokuratūras likumā" un likumprojektu "Grozījumi likumā "Par tiesu varu"".1 Anotācijā norādīts, ka abu normatīvo aktu projektu mērķis ...
AUTORU KATALOGS