Esmu viena no Administratīvās atbildības likumā noteiktajām personām, kas veic administratīvā pārkāpuma procesu, jo starp manām specializācijām ir administratīvo pārkāpumu lietu izskatīšana, tāpēc ar lielām cerībām gaidu jaunā likuma spēkā stāšanos, kas būs atskaites punkts administratīvā pārkāpuma procesa jaunai kvalitātei un izaicinājums visiem Administratīvās atbildības likuma piemērotājiem. Nenoliedzami, paies laiks, kamēr amatpersonas un tiesas (tiesneši) būs vienisprātis par procesa jauno kvalitāti, kamēr apzinās gan likuma nepilnības, gan pozitīvos ieguvumus, pielāgos domāšanu un darba procesu jaunajai procedūrai. Taču kopumā atzinīgi vērtēju likuma izstrādātāju ieguldīto darbu. Raksta mērķis ir ielūkoties administratīvā pārkāpuma procesa norisē pirmās instances tiesā, izceļot dažus pozitīvus un ne tik pozitīvus aspektus.
[1] Pēc Administratīvās atbildības likuma spēkā stāšanās tiesneši vairs neizskatīs Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 213. pantā noteiktos atsevišķu lietu veidus un neuzliks administratīvos sodus kā sākotnējā instance. Tādējādi tiesnesis administratīvā pārkāpuma procesā vairs nedarbosies iestādes amatpersonas statusā un nepildīs kontrolējošās iestādes funkcijas, tiesa neveiks nolēmumu par soda izpildi kontroli. Autore iestādes kontrolējošās funkcijas izslēgšanu no tiesneša kompetences vērtē pozitīvi, jo tas ļaus samazināt tiesā izskatāmo administratīvo pārkāpumu lietu skaitu, kas līdz šim ir bijis ļoti ievērojams un patērē daudz laika resursu. Ieguvums – visās administratīvo pārkāpumu lietās vienāda nolēmumu pārsūdzības kārtība. Administratīvās atbildības likums ir novērsis līdz šim pastāvošās atšķirības starp lietām, ko tiesneši izskatīja Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 213. panta kārtībā, proti, tiesneša nolēmums tika pārskatīts tikai vienā instancē – apgabaltiesā, kā arī lietām, kurās tiesa divās instancēs pārskatīja sūdzības par iestāžu amatpersonu lēmumiem. Atšķirībā no Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa jaunais regulējums noteic, ka tiesa (tiesnesis) kontrolē visu procesa ietvaros pieņemto nolēmumu tiesiskumu un pamatotību, nevis tikai augstākās amatpersonas pieņemtā lēmuma tiesiskumu un pamatotību. Tas nozīmē, ka tiesa (tiesnesis) kontrolēs arī to procesuālo lēmumu tiesiskumu un pamatotību, kas pieņemti administratīvā pārkāpuma procesa ietvaros, taču atsevišķi nav pārsūdzami. Sūdzības iesniedzējam, pārsūdzot augstākas amatpersonas lēmumu, būs tiesības izteikt sūdzībā iebildumus arī par atsevišķi nepārsūdzamiem administratīvā pārkāpuma procesa ietvaros iestādē pieņemtiem lēmumiem.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
- Pieeja jaunākajam izdevumam
- Neierobežota pieeja arhīvam – 24 h/7 d.
- Vairāk nekā 18 000 rakstu un 2000 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas – piezīmes, citāti, mapes