Nemaz nav sen, kad, tiesnešu ieskatā, komunikācija par tiesas pieņemtu nolēmumu tika uzskatīta kā papildu darbs vai darbs, kas jāveic kādam citam – tiesu komunikatoriem, Tiesu administrācijai. Šāda pieeja tika balstīta gramatiskā tiesību normu iztulkojumā, atsaucoties uz likuma "Par tiesu varu" 11. panta trešajā daļā noteikto, ka nevienam nav tiesību pieprasīt no tiesneša atskaiti vai paskaidrojumus par to, kā izskatīta konkrētā lieta, vai arī apspriedes laikā izteikto viedokļu izpaušanu.
Mūsdienu dinamiskajā laikmetā notiek strauja attīstība visās sabiedrības dzīves jomās. Tāda ir arī tiesu komunikācija.
Uzņemos apgalvot, ka tiesnešu ieskats par komunikāciju ar sabiedrību ir mainījies un attīstījies, un lielākā daļa tiesnešu atzīst, ka tiesu komunikācija ne tikai par tiesu darba organizāciju, bet arī par taisītajiem spriedumiem un lēmumiem ir demokrātiskas un tiesiskas valsts elements, kas jāīsteno tiesai.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!
Abonentu ieguvumi:
- Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
- Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes