ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

4. Februāris 2020 /Nr.5 (1115)

Uzturlīdzekļu prasība par pagājušo laiku
Mg. iur.
Emīls Rokjānis
Zvērināta advokāta Kristapa Andersona palīgs 

Lielākajā daļā sabiedrības valda pārliecība, ka nemaksāt uzturlīdzekļus bērnam ir slikti un nosodāmi, ko sadzirdējis arī likumdevējs, veicot vairākus grozījumus likumos, lai sekmētu uzturlīdzekļu parāda piedziņu un to labprātīgu samaksu. Šobrīd pastāv kārtība uzturlīdzekļu piedziņas paātrinātam procesam ar Uzturlīdzekļu garantijas fonda starpniecību. Uzturlīdzekļu garantijas fonda likumā1 ir noteikts, ka parādniekam var tikt piemēroti dažādi ierobežojumi vai aizliegumi, piemēram, ieņemt dažādus amatus, vadīt transportlīdzekli, savukārt ar 2019. gada 3. aprīļa Uzturlīdzekļu garantijas fonda likuma grozījumiem2 likums papildināts ar 7.1 pantu, kas noteic, ka parādniekam varēs liegt arī tādu izklaidi kā medības jeb apturēt šaujamieroča atļaujas darbību. Visu šo grozījumu un ierobežojumu mērķis ir veicināt vecāku likumisko pienākumu pildīšanu, aizsargājot primāri bērna intereses saņemt uzturlīdzekļus no saviem vecākiem.

[1] Augstākās tiesas Senāts 2007. gada 29. augustā pieņēma spriedumu lietā Nr. SKC-5563 (turpmāk – Spriedums) sakarā ar atbildētāja kasācijas sūdzību, kur kasācijas sūdzības iesniedzējs norādīja, ka uzturlīdzekļu piedziņa (tā apmēra izmaiņas) nav nosakāma ar atpakaļ­ejošu datumu, jo saskaņā ar Civilprocesa likuma4 (turpmāk – CPL) 434. pantu apelācijas instances tiesas spriedums stājas likumīgā spēkā ar tā pasludināšanas brīdi.

Spriedumā tiesa analizē brīdi, no kura piedzenami uzturlīdzekļi bērnam tiesas ceļā, un secina, ka uzturlīdzekļi "piedzenami no brīža, kad celta prasība tiesā, jo ar prasības celšanas brīdi attiecīgā persona uzsāk savu ar likumu garantēto civilo tiesību aizsardzības realizāciju tiesā".

Šāda atziņa ir pretēja 1939. gada 23. marta Senāta Civīlā kasācijas departamenta spriedumā Nr. 240 paustajam, ka "uztura prasības pielaižamas arī par pagājušo laiku (Sen. CKD spr. 23/328), pie kam uztura prasībās principā nav jāpierāda, ka uztura dēļ būtu ietaisīti parādi (Sen. CKD spr. 22/244, 34/843, 37/563). Šis princips, par kuru Senāts ir izteicies no 1864. g. CL9. un 209. p. viedokļa, ir attiecināms arī uz alimentu lietām, kas pamatojas uz CL 179. p.".5

[2] Raksta uzdevums ir pētīt, kāpēc Augstākās tiesas prakse ir mainījusies, un aicināt uz diskusiju, vai šāda nostāja nebūtu pārvērtējama, tai skaitā, ņemot vērā Augstākās tiesas atziņas jaunākajā praksē par uzturlīdzekļiem, to tiesisko dabu un izcelšanās pamatu.

Rakstā tiek analizēta tikai Sprieduma atziņa, ka, iztulkojot Satversmes 92. panta un CPL 1. panta tiesību normas savstarpējā saistībā ar Civillikuma (turpmāk – CL) tiesību normām, uzturlīdzekļi piedzenami no brīža, kad celta prasība tiesā, jo ar prasības celšanas brīdi attiecīgā persona uzsāk savu ar likumu garantēto civilo tiesību aizsardzības realizāciju tiesā (turpmāk – Atziņa). Autors rakstā veiks Atziņas un CL 179. panta analīzi tikai attiecībā uz minētā pienākuma rašanās brīdi un to, vai šāds pienākums dot uzturu var izbeigties, ja persona laicīgi neceļ prasību tiesā.

 

I. Jaunākā tiesu prakse

[3] Kopš rakstā analizējamā Sprieduma Augstākajā tiesā ir radušies daudzi jauni spriedumi, kas sniedz skaidrojumu par uzturlīdzekļu tiesisko dabu, bērna tiesībām saņemt uzturu un brīdi, ar kuru rodas pienākums dot uzturlīdzekļus tā saņēmējam.

Atklājot CL 179. panta saturu un jēgu, Augstākā tiesa jaunākajā praksē vairākos spriedumos ir nonākusi pie vienota secinājuma, ka uzturlīdzekļu maksāšanas pienākumu regulē likums un vienošanās starp vecākiem uzturlīdzekļu jautājumā notiek tikai par maksājuma apmēru.6 Arī Augstākās tiesas prakses apkopojumā, veicot vairāku spriedumu analīzi, secināts, ka uzturlīdzekļu maksāšanas pienākumu regulē likums un pušu vienošanās rada uz likuma pamatotu saistību (CL 177. un 179.

VĒL PAR ŠO TĒMU
komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Intervija
Kā uzlabot likumdošanu un ierobežot likumdevēja netikumus
Šonedēļ, 7. februārī, Saeimā notiks diskusija "Valsts padomes loma likumdošanā", lai uzsāktu domu apmaiņu par nepieciešamību Latvijā izveidot neatkarīgu Valsts padomi. Šādas konsultatīvas, uz likumdošanas kvalitātes uzlabošanu ...
Ineta Ziemele, Sanita Osipova, Aivars Endziņš
Tiesību politika
Par un pret Valsts padomes ideju Latvijā
Vija Kalniņa
Juridiskā literatūra
Aktualizēta grāmata par Eiropas Savienības institucionālajām tiesībām
2020. gada janvārī Tiesu namu aģentūra ir izdevusi otro papildināto izdevumu grāmatai "Eiropas Savienības tiesības. I daļa. Institucionālās tiesības", ko sarakstījis autoru kolektīvs Kaspara Gailīša, Arņa Bukas un Kristofa Šēves ...
Matīss Malojlo
Skaidrojumi. Viedokļi
Par personas tiesībām izvēlēties sev vēlamu nodarbošanos
Darbs kā sabiedriska vērtība laika gaitā ir ieguvis vēl lielāku nozīmi ne tikai paša darba darītāja acīs, bet gan visas sabiedrības uztverē. Darbs ir neatņemams cilvēciskās pašcieņas un apliecināšanās avots demokrātiskā ...
Rolands Vītiņš
Skaidrojumi. Viedokļi
Privātpersonu tiesības pieprasīt un saņemt informāciju: aktualitātes un tiesu prakses atziņas
AUTORU KATALOGS