Rodoties nepieciešamībai veikt vidējās izpeļņas izmaksu darbiniekam, darba devēji nereti saskaras ar jautājumu par vidējās izpeļņas aprēķina bāzē iekļaujamajām summām, piemaksām un prēmijām. No Darba likuma (turpmāk – DL) 75. panta izriet vairāki aprēķina modeļi, kas piemērojami atbilstoši nodarbinātības attiecību apstākļiem un situācijai.
DL 75. panta pirmajā daļā noteikts, ka vidējā izpeļņa aprēķināma par pēdējiem sešiem kalendāra mēnešiem no darba algas, piemaksām, kā arī no prēmijām. Augstākās tiesas Senāts 2013. gada 28. novembra spriedumā lietā Nr. SKC-1770/2013 (C24088610)1 noteicis, ka līgumu slēgšanas brīvības princips ļauj darbiniekam un darba devējam noteikt darba samaksu kombinēti, ietverot tajā gan nemainīgu darba algas summu, gan mainīgu summu. Par atalgojuma mainīgo summu saskaņā ar DL 75. pantu uzskatāmas normatīvajos aktos, darba koplīgumā vai darba līgumā noteiktās piemaksas un prēmijas, kā arī cita veida atlīdzība saistībā ar darbu.
Savukārt Augstākās tiesas Civillietu departamenta 2015.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!
Abonentu ieguvumi:
- Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
- Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes