Ņemot vērā valstī izsludināto ārkārtējo situāciju saistībā ar infekcijas slimības Covid-19 izplatīšanos, Valsts prezidents Egils Levits 23. martā sasauca valsts konstitucionālo orgānu (likumdošanas varas, izpildvaras, tiesu varas) vadītāju kopsēdi, lai pārrunātu to darbības pamatprincipus šādos apstākļos. Līdz ar Valsts prezidentu apspriedē (attālinātā režīmā) piedalījās Ministru prezidents Krišjānis Kariņš, Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece, Satversmes tiesas priekšsēdētāja Ineta Ziemele un Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs. Šāda valsts konstitucionālo orgānu vadītāju un Valsts prezidenta kopsēde Latvijas vēsturē notika pirmo reizi un bija nepieciešama, lai nodrošinātu visu valsts varas atzaru koordinētu darbību ārkārtējās situācijas pārvarēšanai.
Kopsēdes laikā amatpersonas vienojās par kopīgu paziņojumu "Valsts konstitucionālo orgānu darbības pamatprincipi ārkārtējā situācijā", ko Valsts prezidents tajā pašā dienā publiskoja gan savā mājaslapā, gan nosūtīja publicēšanai oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" (Latvijas Vēstnesis, Nr. 58A, 23.03.2020., publicēts vestnesis.lv, pieejams arī likumi.lv).
Brīfingā pēc kopsēdes Valsts prezidents uzsvēra, ka "visām valsts institūcijām un amatpersonām pastiprināti jākoordinē sava darbība un jāsadarbojas savā starpā, juridiskais formālisms un resorisms kavē Satversmes mērķu īstenošanu, jo īpaši ārkārtējā situācijā". Ja nepieciešams, tad valsts konstitucionālo orgānu, institūciju, iestāžu un amatpersonu darbības formas ir piemērojamas apstākļiem, ko nosaka ārkārtējā situācija. Tas ietver arī attālināta darba režīmu, cilvēku tiešo savstarpējo kontaktu ierobežošanu, izvērstu darbību elektroniskajā vidē un citus pasākumus.
Kopsēdē amatpersonas lēmušas, ka ārkārtējās situācijas vadība valstī ir Ministru kabineta uzdevums un valdība izveido ārkārtējās situācijas operatīvās vadības sistēmu. Pārējie valsts konstitucionālie orgāni, sargājot Satversmes pamatprincipus, turpina īstenot savu kompetenci. Tai skaitā Saeima turpina likumdošanas darbu un parlamentāro kontroli pār Ministru kabineta darbību.
Valsts prezidents arī uzsvēra, ka kopsēdes dalībnieki bijuši vienisprātis: ikvienam iedzīvotājam ir pienākums pildīt visus noteikumus, kas tiek izdoti saistībā ar ārkārtējo situāciju. Ikviens iedzīvotājs tiek aicināts iespēju robežās rūpēties par sevi, saviem tuviniekiem un sabiedrības kopējo labumu un atbildīgi līdzdarboties.
Jau iepriekš, reaģējot uz ārkārtējo stāvokli, tika lemts par tiesu varas darba organizāciju: 16. martā, pēc apspriedes ar tiesu priekšsēdētājiem, paziņojumu publicēja Augstākās tiesas priekšsēdētājs I. Bičkovičs, aicinot "Latvijas tiesās iepriekš nozīmētās mutvārdu tiesas sēdes noturēt tikai lietās, kas saistītas ar nozīmīgu tiesību aizskārumu un objektīvu steidzamību (piemēram, jautājumos, kas saistīti ar brīvības atņemšanu, rīcībspējas ierobežošanu u.c.). Par mutvārdu sēžu atlikšanu savlaicīgi informēt procesā iesaistītās personas. Beidzoties ārkārtējai situācijai, nodrošināma atlikto lietu izskatīšana ārpus kārtas".
Šajā numurā piedāvājam lasītājiem arī komentāru, ko "Jurista Vārdam" pēc konstitucionālo orgānu kopsēdes sniedza Ineta Ziemele.
|
Valsts konstitucionālo orgānu darbības pamatprincipi ārkārtējā situācijā Valsts prezidenta paziņojums Nr. 8 Rīgā 2020. gada 23. martā
Daru zināmu, ka Latvijas Valsts prezidents un likumdošanas varu, izpildvaru un tiesu varu īstenojošo valsts konstitucionālo orgānu vadītāji – Saeimas priekšsēdētāja, Ministru prezidents, Satversmes tiesas priekšsēdētāja un Augstākās tiesas priekšsēdētājs – kopsēdē atzina, ka valsts darbības pamatprincipi ārkārtējās situācijas pārvarēšanai ir šādi: 1. Sakarā ar vīrusa Covid-19 pandēmiju valstī kopš 2020. gada 12. marta izsludināta ārkārtējā situācija, kas ietekmē valsts, sabiedrības un katra cilvēka ikdienas dzīvi. Satversme nosaka, ka valsts pastāvēšana un ilgtspēja, sabiedrība un katrs cilvēks demokrātiskās valsts iekārtas ietvaros ir jāaizsargā jebkuros, arī ārkārtējos apstākļos. 2. Visiem valsts konstitucionālajiem orgāniem, visām valsts institūcijām, iestādēm un amatpersonām jāīsteno savas kompetences un jāveic darbs tā, lai šī kopējā valstiskā mērķa ietvaros to funkcijas pēc iespējas tiktu veiktas un uzdevumi pildīti. 3. Visām valsts institūcijām un amatpersonām pastiprināti jākoordinē sava darbība un jāsadarbojas savā starpā. Juridiskais formālisms un resorisms kavē Satversmes mērķu īstenošanu, ārkārtējā situācijā jo īpaši. 4. Ja nepieciešams, tad valsts konstitucionālo orgānu, institūciju, iestāžu un amatpersonu darbības formas ir piemērojamas apstākļiem, ko nosaka ārkārtējā situācija. Tas ietver arī attālināta darba režīmu, cilvēku tiešo savstarpējo kontaktu ierobežošanu, izvērstu darbību elektroniskajā vidē un citus pasākumus, kas iespēju robežās nodrošina to funkciju veikšanu un uzdevumu pildīšanu. 5. Valsts konstitucionālo orgānu kompetences un procedūras ir īstenojamas tā, lai ārkārtējas situācijas apstākļos to funkcijas tiktu veiktas un uzdevumi pildīti pēc iespējas efektīvāk. Absolūtas nepieciešamības gadījumā tas var prasīt modifikācijas un atkāpes no parastās lietu kārtības. 6. Ārkārtējas situācijas vadība ir Ministru kabineta uzdevums. Pārējie valsts konstitucionālie orgāni mūsu demokrātiskās valsts iekārtas noteiktās līdzsvara un atsvara sistēmas ietvaros un sargājot Satversmes pamatprincipus savu kompetenci un procedūras īsteno tā, lai tiktu nodrošināta ārkārtējās situācijas vadība. 7. Lai šajā ārkārtējā situācijā valstī nodrošinātu vienotu, sistēmisku un skaidru visu iesaistīto institūciju praktisko darbību, Ministru kabinets izveido ārkārtējās situācijas operatīvās vadības sistēmu. 8. Saeima turpina veikt savu likumdošanas darbu un īstenot parlamentāro kontroli pār Ministru kabineta darbību, nepieciešamības gadījumā izmantojot pieejamās iespējas attālinātai Saeimas darba organizācijai. 9. Ikvienam iedzīvotājam ir pienākums pildīt visus noteikumus, kas tiek izdoti sakarā ar ārkārtējo situāciju. Tāpat ikviens iedzīvotājs aicināts ievērot visus valsts institūciju un amatpersonu ieteikumus ārkārtējās situācijas pārvarēšanai un iespēju robežās rūpēties par sevi, saviem tuviniekiem un sabiedrības kopējo labumu, atbildīgi līdzdarboties un sekmēt ārkārtējās situācijas pārvarēšanu. Valsts prezidents Egils Levits |