ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

Iepirkumu normatīvais regulējums ir aktuāls, saistošs un obligāti izpildāms visiem Eiropas Savienības (turpmāk – ES) projektu īstenotājiem neatkarīgi no tā, vai tie ir valsts vai pašvaldību iestādes vai komersanti. Tas nozīmē, ka jebkurš ES fondu atbalsta saņēmējs uzņemas projekta finansējuma samazināšanas risku projekta īstenošanas laikā, ja tiktu pārkāpti iepirkumus regulējošie normatīvie akti.

Pārsvarā privātā sektora pārstāvji ikdienā nestrādā ar Publisko iepirkumu likuma (turpmāk – PIL) un Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likuma (turpmāk – SPSIL) procedūrām, līdz ar ko brīdī, kad ES fondu projekta (turpmāk arī – projekts) ietvaros ir jāveic iepirkums, ievērojot regulētus principus un procedūras, rodas kļūdas, kas dažbrīd rezultējās ar finansējuma samazinājumu projekta ietvaros, kas ietekmē jebkura komersanta naudas plūsmu. Kļūdas rodas dažādos posmos – gan komersantu veiktā iepirkuma norises laikā, gan arī vēlāk, veicot iepirkuma līguma grozījumus. Svarīgi ir apzināties, ka jebkuras nepilnības un kļūdas ir iespējams laicīgi novērst, ja ir pieejama informācija par pamatprincipiem, kas ir jāievēro komersanta veiktā iepirkuma ietvaros.

Paralēli 2016.–2017. gadā notikušajai jaunā PIL un SPSIL izstrādei likumdevējs ir pārskatījis un pārstrādājis arī regulējumu, kas ir saistošs projektu īstenotājiem, kas nav valsts pārvaldes iestādes, pašvaldības vai sabiedrisko pakalpojumu sniedzēji, kā rezultātā 2017. gada 28. februārī stājās spēkā Ministru kabineta (turpmāk – MK) noteikumi Nr. 104 "Noteikumi par iepirkuma procedūru un tās piemērošanas kārtību pasūtītāja finansētiem projektiem" (turpmāk – Noteikumi Nr. 104). Tieši šis regulējums iepirkumu jomā šobrīd ir aktuāls un saistošs projekta īstenotājam – komersantam.

Iepirkumu uzraudzības birojs (turpmāk – IUB) kā valsts viskompetentākā iestāde iepirkumu jomā piedalās arī tiesību aktu izstrādē, sniedz dažādus viedokļus un skaidrojumus iepirkumu jomā, uzrauga tiesību aktos ietverto iepirkumu normu ievērošanu un veido to lietošanas praksi, izskatot sūdzības par pasūtītāju organizētajiem iepirkumiem un to norisēm iesniegumu izskatīšanas komisijas sēdēs. Taču likumdevējs ir ierobežojis IUB kompetenci, paredzot, ka tā darbība ir vērsta uz PIL, SPSIL, Publiskās un privātās partnerības likuma, Aizsardzības un drošības jomas iepirkumu likuma subjektiem. Tas nozīmē, ka IUB nepieņem un neizvērtē sūdzības, neveic normatīvo aktu analīzi, neveido praksi saistībā ar Noteikumu Nr. 104 piemērošanu, kā rezultātā praktiski nav pieejami viedokļi, skaidrojumi par Noteikumu Nr. 104 piemērošanu, neskatoties uz to, ka šī normatīvā akta neievērošanas gadījumā projekta īstenotājam pastāv risks zaudēt projekta iesniegumā apstiprināto maksimālo projekta publisko finansējumu.