ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

Noteikt kārtību, kādā izpildāmi nolēmumi, kas izriet no saskarsmes tiesībām, ir īpaši liels izaicinājums, jo šādas izpildes centrā ir bērns, nevis nedzīvas lietas. Tādēļ gan izpildāmajam nolēmumam, gan izpildu procesam pirmām kārtām jābūt orientētam uz bērna, nevis izpildu lietas pušu tiesību un interešu nodrošināšanu. Bērns nav savu vecāku īpašums, taču gadījumos, kad bērna un vecāka saskarsmes īstenošana nonākusi līdz piespiedu izpildei, par bērna labāko interešu ievērošanu var runāt tikai nosacīti, jo cilvēki, kam tās primāri būtu jānodrošina, ir uzsākuši strīdu, kurā bērns tiek izmantots kā objekts savstarpējo pārmetumu risināšanā.

Līdz 2015. gada 29. oktobra grozījumiem Civilprocesa likumā² nolēmumi par saskarsmes tiesību īstenošanu tika izpildīti Civilprocesa likuma 620. panta kārtībā. Saskaņā ar šo pantu, kas tika piemērots visu nolēmumu, ar kuriem parādniekam uzlikts par pienākumu izpildīt noteiktas darbības, izpildei, tiesu izpildītāja uzdevums bija konstatēt, vai parādnieks tam noteiktās darbības pilda, un, ja nepilda, tad nosūtīt sastādīto aktu tiesai naudas soda piemērošanai. Pirmreizējais naudas sods varēja tikt piemērots apmērā līdz 360 eiro, bet par atkārtotu nolēmuma nepildīšanu – 750 eiro. Praksē naudas sods ne vienmēr ir pietiekami efektīvs līdzeklis, jo mantiskais zaudējums, kas parādniekam jācieš, samaksājot sodu, īpaši, ja piemērotā soda apmērs nav liels, salīdzinājumā ar izpildāmo darbību var neradīt pietiekamu motivāciju. Jo īpaši tas attiecināms uz gadījumiem, kad izpildāmajai darbībai ir dziļi personisks raksturs kā, piemēram, pienākumam nodrošināt bijušajam laulātajam saskarsmi ar abu kopīgo bērnu.

Atzīstot pastāvošā tiesiskā regulējuma trūkumus, 2015. gada 29. oktobrī tika pieņemts likums "Grozījumi Civilprocesa likumā",³ ar kuru Civilprocesa likums⁴ cita starpā tika papildināts ar 74.⁵ nodaļu "Nolēmumu izpildīšana lietās, kas izriet no saskarsmes tiesībām". Lai gan nolēmumu izpildīšana lietās, kas izriet no saskarsmes tiesībām, joprojām tiek organizēta pēc principa "neizpildīšana – sankcija", pēc 2015. gada 3. decembra, kad likuma grozījumi stājās spēkā, piemērojamo sankciju spektrs ir palielinājies, organizējot tās no vieglākās uz bargāko. Proti, konstatējot nolēmumā noteiktā nepildīšanu, tiesu izpildītājs vispirms aktu nosūta tiesai naudas soda līdz 1500 eiro piemērošanai. Ja pēc tam, kad izskatīts jautājums par naudas soda uzlikšanu, parādnieks atkārtoti nepilda tiesu izpildītāja rīkojumu par pienākumu izpildīt nolēmumu un par to atkārtoti tiek sastādīts akts par nolēmuma nepildīšanu, tiesu izpildītājs nosūta šo aktu prokuratūrai, lai tā izlemtu jautājumu par kriminālprocesa uzsākšanu pret parādnieku sakarā ar viņa ļaunprātīgu izvairīšanos no nolēmuma izpildes, un bāriņtiesai parādnieka rīcības izvērtēšanai.