"Mākoņdatošana"1 (piemēram, Amazon Elastic Compute Cloud, Microsoft SQL Azure, Oracle Cloud), "cilvēkcentrēta datorika"2 (piemēram, projekta museum4punkt0 ietvaros radīta lietotne, ar kuras palīdzību muzeju apmeklējumi un gleznu apskates padarītas daudz interaktīvas un aizraujošākas),3 "visuresošā un mobilā datorika",4 kā arī "sadarbības un sociālā datorika"5 (piemēram, GoogleDocs, OneNote, Dropbox, Onedrive, Slideshare, Flickr) ir tikai daži jēdzieni, ar kuriem mēs ikdienā saskaramies, veicot ierastās darbības ar tehnoloģiju vai arī digitālo risinājumu starpniecību. Tā ir mūsu ikdiena, pateicoties, pirmkārt, internetam un, otrkārt, datiem, kuri kļuvuši par vienu no vērtīgākajiem resursiem visā pasaulē un tiek dēvēti arī par jauno "naftu".6
Tas tā ir vairāku iemeslu dēļ, tomēr šajā kontekstā būtiski uzsvērt, ka ar jēdzienu "dati" jāsaprot ne tikai personas dati. Tā ir jebkura informācija (N.B. jēdzieni "dati" un "informācija" nav sinonīmi),7 kas tiek apkopota digitālā formātā un kura var būt attēlota ne tikai tekstā, bet arī, piemēram, skaitļos, attēlos, audio un video datnēs (piemēram, tie var būt atvērtie dati) un var arī nesaturēt personas datus, ņemot vērā, ka personas dati ir informācija, ar kuru var identificēt noteiktu personu. Turklāt arī personas dati, kas tikuši deidentificēti, šifrēti vai pseidonimizēti, bet ar kuru palīdzību var identificēt noteiktu personu, joprojām uzskatāmi par personas datiem un uz tiem attiecas Vispārīgā datu aizsardzības regula.
Dati tiek apkopoti, analizēti un izmantoti, lai radītu jaunus digitālos risinājumus un tehnoloģijas, jo to (t.sk. mākslīgā intelekta) pielietojamība ir atkarīga no datu daudzuma, kā arī to kvalitātes. Uz šo brīdi var droši teikt, ka pagaidām tehnoloģijas nav attīstījušās līdz seriāla Black Mirror līmenim, tomēr, piemēram, saistībā ar privātumu neesam vairs tik tālu, kā tas attēlots filmā The Circle ar Emmu Vatsoni galvenajā lomā, un apšaubāmi, ka sasniegsim filmas Terminator sižeta realitāti, bet, kāda būs pasaule pēc 50 gadiem, par to vēl pāragri spriest, ņemot vērā tehnoloģiju attīstības ātrumu. Pilnīgi iespējams, ka uz to brīdi varētu piepildīties pat filmas Back to the Future scenārijs.
Tomēr, atgriežoties tagadnē un lūkojoties uz privātumu kontekstā ar internetu, rodas pārdomas par to, vai mūsu kā patērētāju izdarītās izvēles ir balstītas uz mūsu brīvo gribu, vai arī šīs izvēles ir algoritmu piemeklētas ar, piemēram, Youtube, Instagram, Facebook, Netflix u.c. platformu starpniecību. No vienas puses, protams, personalizētās reklāmas atvieglo izvēles veikšanu, tomēr, no otras puses, tā vairs nav personas brīva izvēle, bet gan reklāmas, kura orientēta uz konkrētas personas preferencēm, ietekme, jo tā mudina pieņemt lēmumu par noteiktas preces / pakalpojuma iegādi.8
Tas pats attiecas arī uz viltus ziņām (fake news), kuras Facebook plāno apkarot.9 Bet vai Facebook darbības būs efektīvas un attieksies arī uz deepfake aplikācijām, ar kurām, izmantojot tikai dažus attēlus, var atdzīvināt, piemēram, Monu Lizu gleznā,10 radīt iespaidu, ka jūs runājat Baraka Obamas balsī,11 vai arī to, ka kāds politiķis videoierakstā izsaka viedokli, kas ir absolūti pretējs tā iepriekš paustiem uzskatiem / pārliecībai? Atbildi uz šo jautājumu sniegs laiks vai arī kāda jauna tiesvedība, kur viena no iesaistītajām pusēm būs Facebook, ņemot vērā Facebook garo un diezgan skaļo tiesvedību sarakstu dažādu līmeņu tiesās. Tālāk tiks minēti tikai piemēri no Eiropas Savienības Tiesas (turpmāk – EST) spriedumiem.
Tā Fashion ID lietā EST aplūkoja Facebook piedāvāto sociālo spraudni "Patīk", kas tiek iestrādāta tīmekļvietnēs kontekstā ar personas datu pārsūtīšanu no tīmekļvietnes uz Facebook. Šāda personu (arī to, kurām nav Facebook konta) datu pārsūtīšana, neinformējot par to tīmekļvietnes apmeklētājus, notika, pateicoties minētajam sociālajam spraudnim, brīdī, kad persona apmeklēja Fashion ID tīmekļvietni. Šajā lietā EST cita starpā secināja, ka personu piekrišana datu pārsūtīšanai jāsaņem tieši tīmekļvietnes pārvaldītājam, nevis sociālā spraudņa piedāvātājam, jo personas datu apstrādes process aizsākas, līdzko apmeklētājs apmeklē šo tīmekļvietni.12
Savukārt Glawischnig-Piesczek lietā saistībā ar Facebook ierakstītu godu aizskarošu komentāru EST lēma, ka nacionālā tiesa var pieņemt lēmumu par šāda komentāra dzēšanu vai arī pieejas tam bloķēšanu pasaules mērogā,13 lai gan vienlaikus vienā no Google lietām EST noteica, ka nacionālās tiesas lēmums, īstenojot personas tiesības tikt aizmirstam, dzēst informāciju no meklēšanas programmas rezultātiem, kas iegūti, veicot meklēšanu pēc personas vārda un uzvārda, attiecas tikai uz Eiropas Savienības teritoriju.14
Pie šāda secinājuma EST nonāca, jo meklētājprogrammas pakalpojumu sniedzējam Eiropas Savienības tiesības neparedz pienākumu veikt saišu dzēšanu no meklējumu rezultātiem visās meklētājprogrammas versijās. Tas tā ir, jo daudzas trešās valstis šādu saišu dzēšanu nepazīst vai citādi izprot tiesības tikt aizmirstam. Bet, atgriežoties pie Facebook, jāpiemin arī plaši apspriestais "Privātuma vairoga" spriedums, kurā secināts, ka ASV normatīvie akti nenodrošina tādu pašu personas datu aizsardzības līmeni, kāds tas ir Eiropas Savienībā, un tādējādi šāds EST nolēmums ir būtiski ietekmējis līdzšinējo datu pārsūtīšanas praksi uz ASV.15
Tomēr, runājot par tehnoloģijām, uzsverams, ka, lai tās būtu maksimāli precīzas un sasniegtu attiecīgo izstrādātājam un/vai pasūtītājam vēlamo rezultātu, piemēram, spētu radīt jaunu antibiotiku savienojumu,16 nepieciešams liels kvalitatīvu datu apjoms, kas spēj ar mašīnmācīšanās algoritmu starpniecību veikt nepieciešamo uzdevumu uzstādītā rezultāta sasniegšanai.
Vienlaikus uzsverams, ka tehnoloģiju izmantošana nav tikai saistīta ar medicīnu.17 Dažādas tehnoloģijas un digitālie risinājumi tiek izmantoti visās nozarēs, un tieslietas nav izņēmums. Piemēram, Eiropas Komisija 2020. gada 14. septembrī publicēja pētījumu par mākslīgā intelekta izmantošanu tieslietās,18 kurā ne tikai tiek aplūkota dalībvalstu prakse, bet arī skaidroti dažādi tehnoloģiskie risinājumi. Šāds pētījums ir labs iedvesmas avots jaunu ideju ģenerēšanai un apliecina to, cik nozīmīga un kāda vieta atvēlēta tehnoloģijām 21. gadsimtā.
Tāpat jāuzsver, ka, lai arī digitālā transformācija aizsākās vēl pirms 2020. gada, tomēr 2020. gads neapšaubāmi paliks vēsturē Covid-19 un tā radīto seku dēļ. No vienas puses, protams, var uzskaitīt ārkārtīgi daudz negatīvu seku Covid-19 sakarā, tomēr, no otras puses, tas veicinājis digitālo prasmju apguvi, paātrinājis digitālo risinājumu19 ieviešanu, lai tādējādi uzņēmumi, iestādes, kā arī personas arvien vairāk izšķirtos izmantot tieši digitālos risinājumus ne tikai savas ikdienas uzlabošanai, bet arī efektīvākai un produktīvākai darba pienākumu veikšanai.
Minēto apliecina vairāki piemēri, tomēr šajā kontekstā minama tieši Saeima, jo tā šogad pirmo reizi Latvijas vēsturē pārgāja uz videokonferences formātu. Tādu pašu risinājumu izvēlējās arī nacionālās iestādes, uzņēmumi, Eiropas Savienības iestādes, kā arī EST, kur dalība tiesas sēdē iepriekš notika tikai klātienē (bez jebkādiem izņēmumiem), tomēr šobrīd tiesas sēdes notiek videokonferences režīmā. Diemžēl bez iespējas pieslēgties ne-lietas dalībniekiem paklausīties, kā tas ir Satversmes tiesas lietu gadījumā, kas tādējādi Satversmes tiesu padara par modernu un tendencēm sekojošu līdzi tiesu.
Turklāt ne mazāk svarīgi pieminēt, ka datu kontekstā ne tikai Satversmes tiesa ir vērsusies ar prejudiciāliem jautājumiem pie EST saistībā ar transportlīdzekļu vadītājiem reģistrētajiem pārkāpumu uzskaites punktiem (lieta C-439/19 Latvijas Republikas Saeima (Points de pénalité)),20 bet arī Administratīvā apgabaltiesa uzdevusi prejudiciālos jautājumus saistībā ar to, ka ss.com, pamatojoties uz Valsts ieņēmuma dienesta pieprasījumu, nodeva minētajai iestādei sludinājumu ievietotāju personas datus (lieta C-175/20 Valsts ieņēmumu dienests).21 Tāpat minama Rīgas apgabaltiesas lieta (lieta C-762/19 CV-Online Latvia),22 kur centrālais jautājums saistīts ar metadatiem. Pagaidām visās trīs norādītajās lietās nav pasludināti spriedumi, tomēr autore aicina sekot līdzi šīm ārkārtīgi interesantajām lietām ne tikai nacionālajā līmenī, bet arī EST.
Vienlaikus, ņemot vērā minētos piemērus, kā arī dažādos datu izmantošanas kontekstus, autore aicina ikvienu lasītāju iepazīties ar šī tematiskā numura publikācijām, kur jebkurš lasītājs atradīs sev interesantu rakstu, ko varētu piemērot praksē vai arī tas noderēs vienkārši informācijai, sekojot līdzi tehnoloģiju tendencēm!
1. Trukšāns L., Siliņa M., Lapiņa I. Mākoņdatošana. Nacionālā enciklopēdija. Pieejams: https://enciklopedija.lv/skirklis/64299-m%C4%81ko%C5%86dato%C5%A1ana
2. Šķilters J., Viļuma L. Cilvēkcentrēta datorika. Nacionālā enciklopēdija. Pieejams: https://enciklopedija.lv/skirklis/5032-cilv%C4%93kcentr%C4%93ta-datorika
3. Project outcomes. Pieejams: https://www.museum4punkt0.de/en/project-outcomes/
4. Šķilters J., Viļuma L. Visuresošā un mobilā datorika. Nacionālā enciklopēdija. Pieejams: https://enciklopedija.lv/skirklis/32546-visureso%C5%A1%C4%81-un-mobil%C4%81-datorika
5. Šķilters J., Viļuma L. Sadarbības un sociālā datorika. Nacionālā enciklopēdija. Pieejams: https://enciklopedija.lv/skirklis/25067-sadarb%C4%ABbas-un-soci%C4%81l%C4%81-datorika
6. European Consumer Commissioner Meglena Kuneva Keynote Speech – Roundtable on Online Data Collection, Targeting and Profiling. Pieejams: https://ec.europa.eu/commission/presscorner/detail/en/SPEECH_09_156; The world’s most valuable resource is no longer oil, but data. Pieejams: https://www.economist.com/leaders/2017/05/06/the-worlds-most-valuable-resource-is-no-longer-oil-but-data
7. What is the difference between data and information in business? Pieejams: https://www.customermonitor.com/blog/what-is-the-difference-between-data-and-information-in-business
8. Behavioural Study on the transparency of online platforms. Pieejams: https://ec.europa.eu/info/sites/info/files/transparency_of_platforms-study-final-report_en.pdf
9. Facebook targets ‘false news’ amid growing pressure from advertisers. Pieejams: https://www.bbc.com/news/blogs-trending-53228343
10. Skat.: https://www.livescience.com/65573-mona-lisa-deepfakes.html
11. Skat.: https://www.technologyreview.com/2019/02/27/66005/this-ai-lets-you-deepfake-your-voice-to-speak-like-barack-obama/
12. EST 2019. gada 29. jūlija spriedums lietā C-40/17 Fashion ID.
13. EST 2019. gada 3. oktobra spriedums lietā C-18/18 Glawischnig-Piesczek.
14. EST 2019. gada 24. septembra spriedums lietā C-507/17 Google (Portée territoriale du déréférencement).
15. EST 2020. gada 16. jūlija spriedums lietā C-311/18 Facebook Ireland un Schrems.
16. Powerful antibiotic discovered using machine learning for first time. Pieejams: https://www.theguardian.com/society/2020/feb/20/antibiotic-that-kills-drug-resistant-bacteria-discovered-through-ai; Mākslīgais intelekts un zāles: jauni risinājumi medicīnā. Pieejams: https://lr1.lsm.lv/lv/raksts/zinamais-nezinamaja/maksligais-intelekts-un-zales-jauni-risinajumi-medicina.a127405/
17. 7 Applications of Machine Learning in Pharma and Medicine. Pieejams: https://emerj.com/ai-sector-overviews/machine-learning-in-pharma-medicine/; "Nākotnes medicīna" – Mākslīgais intelekts medicīnā. Pieejams: https://capitalclinicriga.lv/lv/par_kliniku/galerija/foto_video/nakotnes_medicina-maksligais_intelekts_medicina; Mākslīgais intelekts medicīnā ir jau klāt! Pieejams: https://www.vizualadiagnostika.lv/lv/jaunumi/maksligais-intelekts-medicina-ir-jau-klat
18. Study on the use of innovative technologies in the justice field. Pieejams: https://op.europa.eu/en/publication-detail/-/publication/4fb8e194-f634-11ea-991b-01aa75ed71a1/language-en
19. Eiropas digitālās nākotnes veidošana. Pieejams: https://ec.europa.eu/info/strategy/priorities-2019-2024/europe-fit-digital-age/shaping-europe-digital-future_lv
20. Lieta C-439/19 Latvijas Republikas Saeima (Points de pénalité). Prejudiciālā nolēmuma lūgums pieejams: http://curia.europa.eu/juris/showPdf.jsf?text=&docid=219936&pageIndex=0&doclang=LV&mode=lst&dir=&occ=first&part=1&cid=3751396
21. Lieta C-175/20 Valsts ieņēmumu dienests. Prejudiciālā nolēmuma lūgums pieejams: http://curia.europa.eu/juris/showPdf.jsf?text=&docid=227590&pageIndex=0&doclang=LV&mode=lst&dir=&occ=first&part=1&cid=3751396
22. Lieta C-762/19 CV-Online Latvia. Prejudiciālā nolēmuma lūgums pieejams: http://curia.europa.eu/juris/showPdf.jsf?text=&docid=225762&pageIndex=0&doclang=LV&mode=lst&dir=&occ=first&part=1&cid=3504010