ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

ELT kompetences noteikšanas kritēriji

Jau konceptuālā ziņojuma "Par ekonomisko lietu tiesas izveidi"¹ (turpmāk – Ziņojums) izstrādes ietvaros, definējot ELT izveides mērķi, tika dots virziens turpmākai kompetences noteikšanai. Izvēlētais rīcības virziens norādīja, ka ELT kompetence būs atšķirīga no citām specializētajām tiesām. Ziņojuma ietvaros tika uzsvērts, ka ELT izveides mērķis ir izveidot specializētu tiesu kvalitatīvai un ātrai sarežģītu komercstrīdu, ekonomisko un finanšu noziegumu, kā arī korupcijas lietu izskatīšanai.

Jāatzīmē, ka tāda risinājuma meklēšana, kas nodrošinātu uzņēmēju interešu ievērošanu, atbildot uz sektora juridiskā rakstura vajadzībām, un atbilstu Latvijas valsts starptautiskajām saistībām, nav Latvijas iegriba, bet nepieciešamība, jo saikne starp ekonomiskajiem procesiem un tieslietu sistēmu arvien plašāk tiek uzsvērta Eiropas² un pasaules līmenī. Piemēram, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (turpmāk – OECD) arvien lielāku uzmanību pievērš tieslietu jomai. Jāatzīmē, ka Latvija kopš 2016. gada 1. jūlija ir pilntiesīga OECD, kas apvieno attīstītākās pasaules valstis, dalībvalsts. Tas nebūtu iespējams, ja Latvija kā prioritāti neizvirzītu sakārtotu tiesisku vidu, kur liela nozīme ir ātrai un taisnīgai konfliktu atrisināšanai un tiesu prakses pārskatāmībai. Proti, tieši valstij ir pienākums nodrošināt tādu tiesisko regulējumu un tiesu sistēmas funkcionēšanu, kas ir ekonomikas virzītājspēks.

Turklāt jāatzīmē, ka minētais mērķis ir sasniedzams, ja tiesnešu apmācību process tiek veidots pārdomāts. Specifisku, neliela skaita lietu izskatīšanai nepieciešamās prasmes nav lietderīgi trenēt katram Latvijas tiesnesim, jo varbūtība, ka šādu lietu tiesnesis saņems, ir ļoti maza.