ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

Ekonomisko lietu tiesas kompetences noteikšanas kritēriji

Konceptuālā ziņojuma "Par ekonomisko lietu tiesas izvei­di"¹ (turpmāk – Ziņojums) izstrādes ietvaros tika atzīts, ka efektīvs mehānisms komercstrīdu risināšanai nenoliedzami ir nozīmīgs, tomēr nedrīkst atstāt bez ievērības faktu, ka tikpat būtiski ir, lai valsts aktīvi cīnītos pret tādiem uzņēmējdarbības vides tiesiskumu graujošiem apstākļiem kā korupcija, naudas atmazgāšana, krāpšanas un piesavināšanās grupējumi, kā arī izvairīšanās no nodokļu nomaksas, kas veicina ēnu ekonomiku.

Ievērojot minēto, tika secināts, ka mērķis veicināt investīciju un uzņēmējdarbības vides izaugsmi ilgtermiņā var tikt sasniegts tikai kompleksi, nodrošinot gan ātru un efektīvu komercstrīdu risināšanu civiltiesiskā kārtībā, gan ka tie noziedzīgie nodarījumi, kas būtiski ietekmē investīciju vidi, tiesā tiek izskatīti ātri un profesionāli. Jāvērš uzmanība, ka atbilstoši Kriminālprocesa likuma 14. panta piektajai daļai saprātīga termiņa neievērošana var būt pamats procesa izbeigšanai. Tāpat Krimināllikuma 58. panta piektajā daļā noteikts, ka no kriminālatbildības personu var atbrīvot, ja konstatē, ka nav ievērotas tās tiesības uz kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā. Ievērojot minēto, procesa efektivitāte un nolēmumu kvalitātes nodrošināšana, jo īpaši valsts noteiktajām prioritātēm cīņā pret noziedzību, ir ļoti nozīmīga.

Jāņem vērā, ka kopumā Latvijas tiesu sistēma spēj nodrošināt lietu izskatīšanu saprātīgos termiņos.² Tomēr konstatējams, ka sarežģīto un specifisko lietu izskatīšana nereti ieilgst.³ Piemēram, atbilstoši statistikas datiem krimināllietu par kukuļņemšanu, ja tā izdarīta lielā apmērā vai ja to izdarījusi personu grupa pēc iepriekšējas vienošanās, vai ja kukulis pieņemts pēc tā pieprasīšanas (Krimināllikuma 320.