ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

Četrās krimināllietās pirmstiesas kriminālprocess tika izbeigts, konstatējot Kriminālprocesa likuma (turpmāk – KPL) 377. panta 2. punktā paredzēto kriminālprocesu nepieļaujošu apstākli, proti, izdarītajā nodarījumā nav noziedzīga nodarījuma sastāva. Viens kriminālprocess tika izbeigts sakarā ar personas nāvi, kura bija saukta pie kriminālatbildības.

Visus četrus noziedzīga nodarījuma sastāva neesības dēļ izbeigtos kriminālprocesus vieno kopīga pazīme – netika konstatēti apstākļi, kas apšaubītu lēmumu par procesu izbeigšanu pamatotību vai ka lietās acīmredzami bija veicamas kādas citas procesuālās darbības, kuru izpilde varētu ietekmēt izmeklējamā noziedzīgā nodarījuma sastāva konstatēšanu. Šo krimināllietu materiāli pietiekami pārliecinoši norādīja, ka pārbaudāmajos notikumos nav noziedzīga nodarījuma sastāva.

Tomēr divas no tām radīja jautājumus, vai brīdī, kad vēl tika lemts par šo kriminālprocesu uzsākšanu, pastāvēja pamats attiecīgos notikumus pārbaudīt tieši kriminālprocesa ietvaros ar kriminālprocesa līdzekļiem un metodēm un vai attiecīgās ziņas būtu noskaidrojamas un secinājumi par procesu nepieļaujoša apstākļa konstatēšanu izdarāmi pirms kriminālprocesa uzsākšanas.

Pirmajā no šīm lietām noziedzīga nodarījuma sastāva esība pārbaudāmās personas rīcībā bija atkarīga no objektīvās puses pazīmes – būtisks kaitējums – konstatēšanas atbilstoši likuma "Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību" 23. panta pirmajā daļā paredzētajiem kritērijiem. Pārbaudāmā notikuma faktiskie apstākļi bija noskaidroti pirms kriminālprocesa uzsākšanas, atlika sniegt tiem juridisko novērtējumu. Lēmumā par kriminālprocesa izbeigšanu sniegts izvērsts faktisko apstākļu novērtējums, konstatējot, ka ar pārbaudāmās personas darbībām nav nodarīts būtisks kaitējums, tādēļ nepastāv visas noziedzīga nodarījuma sastāva pazīmes. Tomēr izmeklēšanas iestādes rīcībā esošo materiālu kopums vēl pirms kriminālprocesa uzsākšanas norādīja uz visu noziedzīga nodarījuma sastāva pazīmju neesību. Pirmstiesas kriminālprocess kopumā tika veikts 13 mēnešus.

Otrajā kriminālprocesā bija pārbaudīta maksātnespējas administratora rīcība maksātnespējas procesa vadīšanā sakarā ar aizdomām par darījumu veikšanu viena kreditora interesēs uz citas kreditoru daļas rēķina. Procesā pārbaudāmie apstākļi bija sasaistīti ar maksātnespējas procesu un civilprocesu regulējošās tiesību normās noteiktajām administratora tiesībām un pienākumiem un ar civilprocesos pieņemtajos tiesu nolēmumos sniegto darījumu novērtējumu. Lēmumā par kriminālprocesa izbeigšanu tika izvērtēta administratora darbību atbilstība normatīvajos aktos noteiktajām tiesībām un pienākumiem, nekonstatējot tajās pārkāpumus, kas norādītu arī uz noziedzīga nodarījuma izdarīšanu. Jāatzīst, ka, salīdzinot ar pirmo gadījumu, šī lieta bijusi ievērojami komplicētāka un bija jāpārbauda vairāku notikumu apstākļi. Tomēr pilnīgas ziņas par tiem iespējams iegūt arī resoriskās pārbaudes ietvaros pirms kriminālprocesa uzsākšanas, savukārt to novērtējums lielā mērā bija saistīts ar vairāku normatīvo aktu (šajā gadījumā – maksātnespējas procesu reglamentējošo tiesību aktu) izpēti.