[1] Ierindas lasītājam šis jautājums parasti nešķiet aktuāls. Asāki izteicieni parādās, ja cilvēku tas skar pašu. Izmeklētāji un prokurori pārmet, ka apsūdzētais ar savu aizstāvi ļaunprātīgi vilcina procesu, bet apsūdzētie žēlojas par neobjektīvu izmeklēšanu, sūdzību nepamatotu noraidīšanu un apsūdzētā tiesību ignorēšanu.
Diskusijas ne vienreiz vien bijušas arī Kriminālprocesa likuma (turpmāk – KPL) pilnveidošanas pastāvīgās darba grupas apspriedēs. Tur tiek meklēts kompromiss, abu pušu pārstāvju vēlmes skatot caur cilvēktiesību prizmu. Visi saprot, ka minimālais standarts ir jānodrošina, turklāt jāņem vērā reālie apstākļi Latvijā. Diemžēl parasti kā vienīgais arguments nostrādā risks zaudēt Eiropas Cilvēktiesību tiesā (turpmāk – ECT). Manuprāt, mūsu juristu zinātnieku apsvērumus visbiežāk noklausās, piekrīt un É aizmirst. Uzvar politiski nepieciešamais viedoklis (šeit es runāju par politikas negatīvo pusi, proti, kad "visu citu viedoklis ir nepareizs, ja tas nesakrīt ar mūsu").
[2] Man bija iespēja Valsts kontroles uzdevumā vēlreiz sistēmiski un detalizēti izanalizēt norādīto jautājumu. Samērā plašajam pētījumam ar konkrētiem papildjautājumiem gan bija dota zināma ievirze: vai likums neparedz pārāk plašas tiesību realizācijas iespējas, kas pieļauj negodprātīgi kavēt iespējami ātru krimināltiesisko attiecību taisnīga noregulējuma panākšanu un vai tiesību un pienākumu saturs nebūtu maināms. To varētu noreducēt uz vēl īsāku jautājumu: kuras tiesības dod iespēju ļaunprātīgi kavēt kriminālprocesu?
Kāpēc es saku "vēlreiz"? Tāpēc, ka 2000.–2004. gadā, izstrādājot KPL projektu, darba grupā īpaši pievērsām uzmanību šim tiesību lokam. Tam bija divi iemesli. Pirmkārt, KPL koncepcijā bija atzīts, ka cilvēktiesību jomā līdzšinējais kodekss rada problēmas, kas ir jānovērš. Otrkārt, darba grupā bija pieredzējuši profesionāļi (izmeklētāji, prokurori, advokāti, tiesneši), kuri izprata problēmas un apzinājās, kā tās var novērst. Tāpat arī pēdējos 15 gadus ir diskutēts Tieslietu ministrijas izveidotajā pastāvīgajā darba grupā KPL pilnveidošanai. Savukārt LU Juridiskajā fakultātē kā pasniedzējam kriminālprocesa studiju kursā regulāri ir jāseko līdzi visām novitātēm, lai spētu izskaidrot, kāpēc konkrētā tiesību norma ir radīta un ko tā dod.
Apsūdzētā tiesības
[3] Kopējais likumā dotais tiesību uzskaitījums būtu apnicīgi garš.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
- Pieeja jaunākajam izdevumam
- Neierobežota pieeja arhīvam – 24 h/7 d.
- Vairāk nekā 18 000 rakstu un 2000 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas – piezīmes, citāti, mapes