ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

Jāatzīst, ka vienotais eksāmens tiek gaidīts arī ar zināmām bažām. Ir gan subjektīvas bažas, gan arī objektīvs satraukums, kas saistīts ar paša eksāmena organizēšanu un norisi.

Darbs pie vienotā jurista eksāmena sagatavošanas notiek. Atbildīgā par eksāmenu – Tieslietu ministrija – strādā pie eksāmena sagatavošanas. Ir izstrādāta nepieciešamā elektroniskā vide, tā ir testēta, izdarīti attiecīgi secinājumi. Ir arī izveidota šī eksāmena komisija un ievēlēta komisijas vadība – priekšsēdētāja un tās vietnieki.¹ Tomēr jāņem vērā, ka dzīve un notikumi plānotajā var ieviest arī savas korekcijas.

Rakstā ieskicēti daži jautājumi, kas ir būtiski tieši augstskolām un studentiem un kas būtu apsverami turpmākam veiksmīgam darbam eksāmena komisijā, ņemot vērā autores praktisko pieredzi.

Vēlreiz īsumā – būtiskākais par eksāmenu

Vienotā jurista eksāmena norisi noteic Ministru kabineta 2019. gada 15. janvāra noteikumi Nr. 46 "Valsts vienotā jurista profesionālās kvalifikācijas eksāmena kārtība"² (turpmāk – MK noteikumi Nr. 46).³ Jāpaskaidro, ka salīdzinoši nesen – šā gada 18. martā šajos noteikumos ir veikti grozījumi,⁴ kas, izņemot atsevišķas inovācijas, neparedz būtiskas izmaiņas pašā eksāmenā, tā saturā. MK noteikumu Nr. 46 18. marta grozījumi precizē eksāmena komisijas darba organizēšanu, prasības komisijas locekļiem, datu aizsardzības jautājumus. Šeit uzreiz jānorāda, ka vislielākā atbildība un vislielākais darbs būs tieši šī eksāmena komisijai, ko veidos gan prakses pārstāvji (Ģenerālprokuratūras, Latvijas Zvērinātu advokātu padomes, Latvijas Zvērinātu notāru padomes, Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes, citi tieslietu ministra aicināti tiesu sistēmas institūciju un starptautisko institūciju pārstāvji), gan arī augstskolu pārstāvji (proporcionāli eksāmena kārtotāju skaitam). Jāteic, ka komisijai priekšā ir komplicēts darbs: būs jāizstrādā komisijas nolikums, kuram vajadzētu aptvert dažādus jautājumus (daži identificēti arī šajā rakstā), vērtēšanas metodika, iespējams, arī citi tiesību akti, gan arī jāstrādā pie eksāmena jautājumu veidošanas principiem un jāveido arī paši jautājumi un praktiskie uzdevumi.

Lai arī MK noteikumi Nr. 46 spēkā stājās 2019. gada 22. janvārī, eksāmens pirmo reizi notiks pēc vairāk nekā diviem gadiem. Šāds pārejas laiks tika noteikts ar mērķi – dot iespēju visām augstākās izglītības iestādēm, kuras īsteno profesionālās maģistrantūras programmas tiesību zinātnē, pielāgot tās šo MK noteikumu Nr. 46 prasībām jeb, citiem vārdiem sakot, paredzēt un iekļaut šādu eksāmenu kā studiju kursu četru kredītpunktu apjomā programmas studiju plānā. Domāju, ka visas augstākās izglītības iestādes ir izmantojušas šo pārejas un sagatavošanās laiku un ir gatavas šim izaicinājumam. Imperatīvu pienākumu pielāgot studiju programmas visām augstākās izglītības iestādēm noteica arī MK noteikumu Nr.