Cilvēka cieņas koncepts balstās uz senām reliģiskām un filozofiskām tradīcijām, tomēr pēdējo simts gadu laikā tas ir kļuvis arī par juridisku fenomenu.1 Cilvēka cieņa ir gan normatīvā regulējuma objekts, gan juridisks arguments tiesu nolēmumos. Tiesību zinātnē secināts, ka modernā demokrātiskā tiesiskā valstī cilvēka cieņa pastāv gan kā konstitucionālā vērtība, gan arī kā pamattiesība.2
Arī Latvijas tiesiskajā sistēmā cilvēka cieņas koncepts pēdējos piecos gados ir strauji evolucionējis Satversmes tiesas spriedumos.3 Līdz ar to ir svarīgi pētīt to, kā attīstās cilvēka cieņas koncepts kā juridiska kategorija.
Pētījums par cilvēka cieņu Eiropā
Cilvēka cieņa ir viena no vērtībām, kas vieno Rietumu tiesību tradīcijai piederīgas demokrātiskas tiesiskas valstis.4 Šis fakts bija pamudinājums, lai 2016. gadā starptautiski atzītā izdevniecība Springer International Publishing uzsāktu pētniecības projektu par cilvēka cieņu kā juridisku kategoriju Eiropā. Projekta mērķis bija sagatavot sistemātisku publikāciju kopu par to, kā katrā no 43 Eiropas valstīm, tostarp arī Eiropas Savienības un Eiropas Padomes juridiskajā ietvarā, tiek izmantots cilvēka cieņas koncepts.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!
Abonentu ieguvumi:
- Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
- Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes