2021. gada augustā Saeimas Analītiskais dienests noslēdza darbu pie pētījuma par valsts atbalstu plašsaziņas līdzekļiem laikposmā no 2014. gada līdz 2019. gadam (turpmāk – Pētījums).1
Pētījuma mērķis bija novērtēt valsts atbalsta formas plašsaziņas līdzekļiem norādītajā laikposmā, bet uzdevumi bija: apkopot informāciju par plašsaziņas līdzekļiem piešķirtā valsts atbalsta formām, avotiem un līdzekļu apmēru; analizēt sniegtā atbalsta ieguldījumu mediju plurālisma un kvalitatīva satura piedāvājuma veicināšanā, kā arī Latvijas sabiedrības noturīguma stiprināšanā pret hibrīdapdraudējumiem; sniegt ieskatu valsts piešķirtā finansiālā atbalsta pilnveides iespējamos virzienos.
Lai arī plašsaziņas līdzekļu satura patēriņš kopumā pieaug, šī nozare sastopas ar daudziem izaicinājumiem. Plašsaziņas līdzekļu tirgu jau ilgstoši raksturo pārmaiņas un centieni rast ilgtspējīgus uzņēmējdarbības modeļus. Kopš 20. gadsimta deviņdesmito gadu vidus vērojamā plašsaziņas līdzekļu tirgus digitalizācijas tendence un jauno plašsaziņas līdzekļu tehnoloģiju rašanās ir ievērojami ietekmējusi plašsaziņas līdzekļus un to tirgu.2 Starptautiskā konkurence, patērētāju paradumu maiņa un straujā tehnoloģiju attīstība ir būtiski ietekmējušas plašsaziņas līdzekļu nozari arī Latvijā. Pieaugot interneta plašsaziņas līdzekļu auditorijai, Latvijā ievērojami samazinājusies drukātās preses auditorija,3 savukārt būtiski palielinājusies tā sauktajiem lielajiem tehnoloģiskajiem ārvalstu uzņēmumiem piederošo interneta platformu lietošana.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!
Abonentu ieguvumi:
- Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
- Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes