ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

Paldies par izvērsto tiesiskā regulējuma pārskatu, tomēr neatbildēts ir palicis pats būtiskākais jautājums - kas tad nodokļu administrācijai dod tās tiesības ar administratīvo aktu, kura pārsūdzēšana pat neaptur izpildi(!) noteikt civiltiesiska darījumu esamību vai neesamību vai tā būtiskās sastāvdaļas. Paplašinot šādā veidā kompetences tiek veidota labvēlīga augsne VID amatpersonu pilnvaru ļaunprātīgai izmantošanai, jo faktiski katrā civiltiesiskajā darījumā ir nodokļu komponente. Līdz ar to civiltiesiskā apgrozība kļūst nedroša. Uz iespējamo šīs aiz matiem pievilktās intrepretācijas turpmāko attīstību autores jau norāda rakstā, citēju "uzņēmums pērk preces, deklarē ar PVN apliekamu darījumu, apgalvojot, ka uzņēmuma pāreja nav notikusi" Tātad jebkuras lielākas preču partijas piegādes gadījumā pircējam jāizveic pārdevēja due diligence. Bēdīgākais visā šajā stāstā ir tas ka atkal jau sitam savējos, lai svešie baidās, jo ja t.s. "uzņēmuma pārņēmējs" būs citas jurisdikcijas rezidents, tad tādam VID ar šiem lēmumiem neko nodarīt nevarēs. Sk. lik. par "Valsts ieņēmumu dienestu" 6.pantu