Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”
Vai dažām Latvijas Republikas valdības un Latvijas Republikas Saeimas pilnvarotām personām bija tiesības piekrist Eiropas Savienības prasībām par brīvo zemes tirgu Latvijā?
Vai ir tikušas ievērotas Latvijas Republikas Satversmē garantētās tiesības uz mūsu valsts suverenitāti?
Kādi likumi ierobežoja nekustamo īpašumu atsavināšanu Latvijas Republikā līdz 1940. gada 21. jūlijam?
Kādas juridiskās sekas varētu būt Eiropas Kopienas dibināšanas līguma brīvā tirgus sadaļas parakstīšanai?
Kam piederēs Latvijas zeme, meži, ūdenstilpes, svētvietas un citas dabas bagātības pēc tam, kad Latvija būs kļuvusi par Eiropas Savienības dalībvalsti?
Pasaulē visasiņainākie kari ir notikuši un arī šobrīd notiek ticību un zemes bagātību dēļ.
Mūsu valsts nevar lepoties ar sevišķiem derīgiem izrakteņiem, bet mums ir mūsu “zaļais zelts” — meži, ar dzintaru bagātas Baltijas jūras pludmales, ūdenstilpes ar bagātu floru un faunu.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
- Pieeja jaunākajam izdevumam
- Neierobežota pieeja arhīvam – 24 h/7 d.
- Vairāk nekā 18 000 rakstu un 2000 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas – piezīmes, citāti, mapes