ŽURNĀLS

Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

* Referāts virsprokuroru sanāksmē 2003. gada 19. februārī

Pērn 2001. gada prokuratūras darba rezultātu izvērtējumu es sāku ar pārdomām: ir vai nav pamats apmierinātībai ar gada laikā padarīto?

Arī šogad es sev uzdodu šo jautājumu: kā ir strādājusi prokuratūra Latvijā? Kā tiek īstenoti iepriekš izvirzītie stratēģiskie mērķi — profesionālisma paaugstināšana jebkura nodarījuma kriminālvajāšanā; izmeklēšanas termiņu un apcietinājuma termiņu samazināšana; vienkāršotu izlemšanas formu plašāka piemērošana; nepieciešamība, pieaugot darba efektivitātei, prokuroru darba laika ekonomiju novirzīt ekonomisko un aktuālo, kā arī jaunu noziedzīgo nodarījumu izmeklēšanai?

Protams, īstenot stratēģiju nav viena gada darbs, tātad ir jāapzinās, kas paveikts, kas nav izdevies, kādiem jautājumiem nepieciešams veltīt papildu uzmanību 2003. gadā. Līdzīgi kā iepriekšējā gadā, prokuratūras darbā ir bijuši gan pozitīvi rezultāti, gan negatīvas tendences.

Ir ļoti svarīgi apzināties arī vēsturisko brīdi, kurā mēs strādājam. Latvijas valsts tuvinās iestāšanās brīdim Eiropas Savienībā, līdz ar to ir svarīgi, kā funkcionē tiesībsargājošās iestādes tieši Eiropas Savienības kontekstā. Jau šobrīd Latvijas Republikas prokuratūras pārstāvji kā novērotāji tiek pieaicināti “Eurojust” – starptautiskās prokuratūras veidošanas pasākumos. Strauji pieaug starptautiskā sadarbība. Ir jāapzinās, ka, iestājoties Eiropas Savienībā, šī mūsu darbības joma vēl vairāk paplašināsies un radīsies papildu slodze mūsu Starptautiskās sadarbības nodaļai. Gan likumdošana, gan praktiskais ikdienas darbs ir jātuvina Eiropas kopīgajiem principiem, it sevišķi tiem, kas izteikti Konvencijā par cilvēktiesību aizsardzību. Prokuroriem jāapzinās, ka šodienas prasība ir perfekti pārzināt Konvencijā par cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzību noteiktās cilvēktiesības un brīvības, it īpaši tiesības, kas noteiktas šīs konvencijas 5.un 6. pantā, un realizēt tās praksē. Tai pašā laikā prokuroru pienākums ir sabiedrības un valsts interešu vārdā nodrošināt likuma piemērošanu, ja par likuma pārkāpumu ir paredzēta krimināla sankcija. Ir jāatceras, ka Eiropas Padomes Ministru komitejas Rekomendācijā Rec (2000) 19 noteikts, ka valsts prokuratūrai ir galvenā loma krimināltiesību sistēmā, kā arī starptautiskajā sadarbībā krimināllietās. Ir arī jāizvērtē, kuras no pašreizējām prokuratūras funkcijām būtu jāaktualizē turpmāk un kuru īpatsvars nebūs tik liels.

Mums kopīgi ir jādomā un jārīkojas, lai prokuratūra kā tiesu varas sastāvdaļa veiksmīgi strādātu jaunajos apstākļos, iekļautos Eiropas Savienības tiesību sistēmā. Tiesību normās un domāšanā jālikvidē iepriekšējās sabiedriski ekonomiskās formācijas paliekas.

Kāds ir pašreizējais noziedzības stāvoklis valstī, kādi noziedzīgu nodarījumu veidi aktualizējas, un kādas tendences novērojamas tieši saistībā ar pagājušā gada statistiku?

2002. gadā Latvijā reģistrēti 49329 noziedzīgi nodarījumi, kas salīdzinājumā ar 2001. gadu ir par 3,4% mazāk. Reģistrēto noziedzīgo nodarījumu skaits pēdējos trijos gados liecina par diezgan noteiktu stabilitāti, apliecinot, ka 2000. gada nodarījumu skaitliskais pieaugums skaidrojams ar grozījumiem Krimināllikumā, kad kā krimināllietas atteikšanas kritērijs nebija iespējama KK 7.p.2.p. norma par mazsvarīgumu. Uzskatu, ka grozījumi Krimināllikumā devuši iespēju patiesāk atspoguļot noziedzīgo nodarījumu skaitu.

Pozitīva tendence ir sevišķi smagu un smagu noziedzīgu nodarījumu samazināšanās attiecīgi par 6,2% un 2,6%.