ŽURNĀLS Tiesību prakse

Augstākās tiesas Senāta spriedums

Lieta Nr.SKC-559

2003.gada 19. novembrī

Latvijas pilsonību var atņemt, ja persona, apliecinot savu piederību pie Latvijas pilsonības vai naturalizējoties, sniegusi par sevi apzināti nepatiesas ziņas

Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāts šādā sastāvā: sēdes priekšsēdētājs senators R.Krauze, senatori R.Saulīte un R.Zaķe, piedaloties Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūras departamenta prokurorei I.Šnepstei un zvērinātai advokātei D.Siliņai, 2003.gada 19.novembrī atklātā tiesas sēdē izskatīja Svetlanas Sverbilovas kasācijas sūdzību par Latvijas Republikas Augstākās tiesas Civillietu tiesu palātas 2003.gada 17.jūlija spriedumu Latvijas Republikas Naturalizācijas pārvaldes prasībā pret Svetlanu Sverbilovu par Latvijas pilsonības atņemšanu.

Noklausījies senatores R.Zaķes ziņojumu, zvērinātas advokātes D.Siliņas paskaidrojumus, ka viņa uztur kasācijas sūdzību, Naturalizācijas pārvaldes pilnvarotās pārstāves I.Kļaubaites iebildumus kasācijas sūdzībai un prokurores I.Šnepstes atzinumu, ka spriedums atstājams negrozīts, Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāts

k o n s t a t ē j a:

Svetlana Sverbilova 1992.gada 24.novembrī reģistrēta kā Latvijas Republikas pilsone saskaņā ar Latvijas Republikas Augstākās Padomes lēmuma “Par Latvijas Republikas pilsoņu tiesību atjaunošanu un naturalizācijas pamatnoteikumiem” 2.1.punktu kā Latvijas pilsoņu pēcnācēja.

2002.gada 6.jūnijā Naturalizācijas pārvalde cēlusi tiesā prasību par pilsonības atņemšanu Svetlanai Sverbilovai norādīdama, ka atbildētāja apliecinot savu piederību Latvijas pilsoņu kopumam, sniegusi apzināti nepatiesas ziņas, proti, ka viņas vecvecāki, tēvs Aleksandrs Gorškovs un māte Marija Kļimova (Gorškova) bijuši Latvijas pilsoņi, 1941.