Kā vērtēt valsts amatpersonas bezdarbību
Kad atteikta bērna reģistrācija Jānis Ievītis, LU Juridiskās fakultātes doktorants, Rīgas tiesas apgabala prokurors
 Foto: Māris Kaparkalējs, “LV” |
Latvijas un starptautiskās tiesību normas
Latvijas Republikas Augstākā padome 1990. gada 4. maijā, pieņemot deklarāciju “Par Latvijas Republikas pievienošanos starptautisko tiesību dokumentiem cilvēktiesību jautājumos”, atzina ANO un tās specializētajās organizācijās, kā arī Eiropas Drošības un sadarbības apspriedes Helsinku, Madrides un Vīnes tikšanās pieņemto starptautisko tiesību dokumentu sevišķo nozīmi cilvēktiesību nodrošināšanā, pievienojās starptautisko tiesību aktiem, tai skaitā Vispārējai cilvēka tiesību deklarācijai, Konvencijai par bērna tiesībām utt.
Vienlaikus deklarācijā tika norādīts, ka, atzīstot Eiropas Padomes un Eiropas Parlamenta ieguldījumu cilvēktiesību nodrošināšanā, Latvijas Republikas Augstākā padome savā likumdošanas darbā vadīsies no šo organizāciju pieņemtajiem dokumentiem cilvēktiesību jautājumos.
ANO Ģenerālās asamblejas 1948. gada 10. decembrī pieņemtās Vispārējās cilvēka tiesību deklarācijas 1. pantā teikts, ka visi cilvēki piedzimst brīvi un vienlīdzīgi savā cieņā un tiesībās.
ANO Ģenerālā asambleja 1959. gada 20. novembrī pasludināja “Bērna tiesību deklarāciju”, kur tās 3. princips nosaka, ka bērnam no piedzimšanas brīža jābūt apveltītam ar tiesībām uz vārdu un pilsonību.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
- Pieeja jaunākajam izdevumam
- Neierobežota pieeja arhīvam – 24 h/7 d.
- Vairāk nekā 18 000 rakstu un 2000 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas – piezīmes, citāti, mapes