Tiek izšķirta tiesu sistēmas iekšējā un ārējā komunikācija jeb saziņa. Parasti pētījumu lielākā rūpe ir ārējā komunikācija, kas ir saziņa galvenokārt ar sabiedrību un masu medijiem, jo tā ir aisberga redzamā daļa. Tomēr tiesu sistēmas ārējā komunikācija ir tieši saistīta ar iekšējo.
Velga Gailīte, Rīgas Centra rajona tiesas priekšsēdētāja
 Foto: no personiskā arhīva |
Tiek izšķirta tiesu sistēmas iekšējā un ārējā komunikācija jeb saziņa. Parasti pētījumu lielākā rūpe ir ārējā komunikācija, kas ir saziņa galvenokārt ar sabiedrību un masu medijiem, jo tā ir aisberga redzamā daļa. Tomēr tiesu sistēmas ārējā komunikācija ir tieši saistīta ar iekšējo.
Tiesu sistēmas iekšējā komunikācija, kas ir saziņa starp dažādām tiesu sistēmas institūcijām un saziņa vienas tiesas ietvaros, pašlaik kopumā tiek vērtēta kā viduvēja un laba. Tomēr pēdējā laika notikumi liek saausīties šiem vērtētājiem. Kā zināms, Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētājs J.Muižnieks ir atteicies vadīt Rīgas apgabaltiesu tā iemesla dēļ, ka ir nepietiekams atbalsts no valdības puses, lai tiesa varētu labi strādāt.
Runājot par tiesu komunikāciju ar dažādām institūcijām – Tiesu administrāciju, Tieslietu ministriju un citām–, galvenā problēma tiek minēta informācijas kavēšanās, tās trūkums un zemā kvalitāte, tas, ka informācija laika gaitā pazūd un atkārtoti jāgatavo jauna, kā arī īsie termiņi uzdevumu izpildē.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
- Pieeja jaunākajam izdevumam
- Neierobežota pieeja arhīvam – 24 h/7 d.
- Vairāk nekā 18 000 rakstu un 2000 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas – piezīmes, citāti, mapes