ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

".. ko tad tie jaunie, gudrie, pareizie, gaišie nedibina savu neatkarīgu jauno, gudro, tikumīgo un spīdošo advokātu spīdekļu padomi, neizlobē sev vēlamu likumu, kas tādu savu padomi atļautu..?"

------------

:D Bīstieties no saviem sapņiem - tie mēdz piepildīties! :)))

Raksta autora personību nevajdzētu analizēt. Tas liecina par komentētāju, kuri kā saprotu ir tieši "jaunie advokāti" zemo vispārējās kultūras līmeni. Kāpēc advokātu starpā pēdējā laikā tāda rīvēšanās? Man liekas, ka visa iemesls ir tas, kas ir redzams arī no šiem komentāriem- daži ir uzurpējuši tiesības uzskatīt sevi par gudrākiem par pārējiem, jo citiem neesot tādas jaunas modernas izglītības un tāpēc viņi ir labāki un gudrāki par vecajiem "padomjlaika produktiem". Ja jau tā, tad ko tad tie jaunie, gudrie, pareizie, gaišie nedibina savu neatkarīgu jauno, gudro, tikumīgo un spīdošo advokātu spīdekļu padomi, neizlobē sev vēlamu likumu, kas tādu savu padomi atļautu, bet tā vietā šķitamā mazakumā esot cenšas pa jaunam izmācīt vecos, atpalikušos, nekam nederīgos, kurus viņi paši pat nicīgi negrib uzskatīt par sevi līdzīgiem?

Klasisks paaudžu konflikts. Runājot par Tēva varas institūtu, kas Rietumu tiesību saimē ir ietekmēts arī no kristīgās ticības, citēšu kādu atziņu no Jaunās Derības.



Doma ir šāda: Bērniem ir jāklausa savi vecāki. Vecākus necienīt ir liels grēks (kas atklājas jau Mozus baušļos), bet arī vecākiem ir jāieklausās savos bērnos. Tātad attiecībām jābūt balstītām uz savstarpēju saprašanos.



Jauno advokātu tēzes vērtēju kā pārmaiņu dzinēju. Tas ir dabiski un neatņemami katrā sabiedrībā.

Manuprāt, pārspīlēti biežā atsaukšanās uz "tēvu" šajā rakstā un neizpratne par jaunajiem juristiem, kas apstrīd "tēva" autoritāti, liecina vienkārši par nepārvarētu Edipa kompleksu.

Dies pasarg no šādiem padomju varas izkropļotiem produktiem.

Un galvenā vērtība bija pasniegšanas stilā un valodā :D

Man jau liekas ka komentētāji īsti nesaprata, ka raksts ir par vērtībām, nevis karu starp jaunajiem un vecajiem...

Bij rakstam jēga - bij. Tik jautri komentāri :):):)

".. pārsimt lappuses vēlāk Līrs sajūk prātā, visi mirst, un pār drūmo skatu krīt priekškars."

:)))

Uģi, vai Jūs jau esat precējies? ;) Ja nē, varbūt iepazīsimies? Man patīk vīrieši ar humora izjūtu... :))

Citē Raini, pielūdz patriarhātu, niekojas ar totēmiem, dibina biedrības, raksta s.digus rakstus, kāp tribīnē un bļaustās par aizliegumiem, maksājumiem, krīzi un mīlestības trūkumu pret \"tēviem\"... Liela kustība - laikam trāpīts īstajā vietā!

Esmu viens no nicinātajiem "jaunadvokātiem". Bez Cakara kunga skaidrojuma nekad nebūtu iedomājies, ka pievienojos organizācijai, kura funkcionē kā kaut kas starp staļinisko Krieviju ("tēva vara, ko vismaz agrāk cienīja visi bez izņēmuma") un sektu ("advokatūras totēmiem [...] skatīties acīs un tos pielūgt").



Sakodu zobus un rakstu izlasīju no paša sākuma līdz pašām beigām. Tā arī neizdevās atrast skaidrojumu par to, kādēļ "tēva vara" - pat ja advokatūrā tā pastāvētu - būtu kaut kas labs.



"Zelta zirgs" jau nu gan laikam nav derīgs arguments. Uzreiz gribas oponēt, piesaucot "Karali Līru": sirmā Līra ausis grib dzirdēt tikai lišķīgo meitu glaimus, bet godīgā Kordēlija no mantojuma tiek atstumta; pārsimt lappuses vēlāk Līrs sajūk prātā, visi mirst, un pār drūmo skatu krīt priekškars.

Ak DIevs, kas tas par murgu!

Autora mēģinājumi, izmanojot romiešu tiesību vesturiskus, bet sen neeksistsējošus institūtus un Raiņa lugas, kritizēt jaunos advokatūras censoņus, kas beidzot mēģina "izvēdināt" advokatūras iesīkstējušo un pašapmierināto atmosfēru, patiesībā parāda tikai vienu - KA ŠIEM PROCESIEM NAV PRETARGUMENTU!

Tieši tādēļ Cakaram (neveiksmīgi) jākļūst par dzejnieku, Skačkovam kaut bikses pār galvu sev jāuzvelk un citiem vēl nezin kas jāizdara, bet pretošanās advokatūras sakārtošanai ir nožēlojama un smieklīga. Žēl tikai, ka šie cilvēki patiesām liek akmeņus spieķos normāliem procesiem. Tas var novest vai jau ir novedis pie advokatūras šķelšanās, un to Skačkovam, Cakaram un citiem vēsture nepiedos.

Rakstu lasot, radās dīvainas sajūtas - vai nu autors ir Raiņa bērns (mazbērns), nesen licis eksāmenu par Raiņa daiļradi vai arī viņš vēlas ieviest "dedovščinu" Latvijas advokatūrā, kas savukārt īsti nesaskan ar viņa piesliešanos Atbalsta biedrībai, kur vismaz daļa advokātu ir krietni jaunāki par viņu. Cik atceros no advokātu pilnsapulcēm, tieši kolēģa Niedras "brīvais vadīšanas stils" bija viens no pirmajiem neapmierinātības cēloņiem. Kopš šo "seno advokātu" uzbraucieniem jaunākajiem advokātiem, kuru zināšanas sen jau pārsniedz vecās paaudzes līmeni, par samierināšanos ir grūti runāt. Un "seno advokātu" pēdējie soļi - ieteikums neuzņemt jaunos advokātus, palielināt jauno advokātu maksājumus, kritizēt jebkādu kontroli un jaunās vēsmas u.c. jau parāda, cik tālu viņi ir no realitātes. Būtu smieklīgi, ja nebūtu tik skumji.

Ak, Dievs! Kaut ko tādu, kā šā raksta lasīšana, nav nācies piedzīvot pat vissmagākajos murgos. Un to visu ir uzrakstījis ADVOKĀTS, kuram pēc definīcijas būtu jābūt vārda un spalvas meistaram... Ko vērta ir vien šī viena "tēze": "Spirālveida attīstības teorija var pierādīties ar elipses principa spirāles posmā notikuša gadījuma iespējamo atkārtošanos vai iedomātu atkārtošanos nākamajā spirāles posmā." :D Bet tēva liktenis, kurš "transmisīvi" jāpārceļ uz mūsdienām?



Tai pat laikā jāatzīs, ka tomēr no šā raksta guvu līdz šim man nezināmu informāciju, piemēram, ka advokātu kolēģijā tiek pielūgti totēmi, turklāt, tiem skatoties acīs :D. Arī to, ka advokātiem ir vairāki "tēvi" (pater familias), kuri ir jāklausa (līdz šim gan domāju, ka advokatūra ir PAŠPĀRVALDES organizācija, kura balstās uz demokrātiskiem mehānismiem). Par nopēršanu nepaklausības gadījumā autors, acīmredzot, aizmirsa pateikt. Vatrbūt sakautrējās, jo pēriens ir dziļi intīma lieta, un par to parasti publiski nerunā...



Vēl es sapratu iemeslu nekvalitatīviem tiesu spriedumiem. Ja tiesnesim ir jālasa šādi "eliptiski" prasības pieteikumi, tad ir skaidrs, ka tur ārā nekas labs nevar iznākt.



Bet pats galvenais, ko es no visa šā te poētiskā garadarba sapratu, ir visa tā bardaka CĒLONIS...

Sen nebiju tā smējusies, lasot kādu JV rakstu. Ja autora mērķis ir bijis uzjautrināt, tad tas sasniegts. Ja mērķis bijis nopietns, tad, atvainojiet, tas tomēr nav nopietni uztverams. Nevar runāt par autoritatīvām tradīcijām un "tēviem" advokatūrā, kas savā brīvajā formā ir atjaunota ne agrāk kā brīvā Latvija. Savukārt, pirmskara advokatūrā diez vai pastāvēja šāda nepatika pret jauniem kolēģiem un, domājam, tur vispār nevarēja būt runa par kompetences trūkumu, jo izglītības standarts advokātiem bija augstāks nekā šodien. Savukārt šodien tieši jaunie advokāti ir tie, kam bieži vien ir labākas zināšanas, ārvalstu augstskolu pieredze un spēja piemērot ne tikai Civillikumu, bet arī Eiropas un starptautiskās tiesības.

Romiešu civiltiesību principus jaukt iekšā publiskajās tiesībās ir nekorekti. Tik pat labi var publisko tiesību principus sākt lietot privāttiesības. Tas viens. Otrkārt, raksta autors, domājams, ir lielu daļu savas tiesību prakses pavadījis citā tiesību sistēmā, kā gan var runāt par pieredzi un tādu gruntīgo tradīciju nastu, kas liek bez iebildumiem pakļauties viņa domām? Tas nu viss ir diskusiju jautājums, bet autora tonis liek aizdomāties par citu romiešu tiesību institūtu, proti, magistratus extraordinarius ar neapstrīdamu varu.

Pasakiet man kāds, ka tas viss nebija pa nopietni domāts... Nepamet sajūta, ka TAS NEVAR BŪT NOPIETNI no viena advokāta mūsdienu demokrātijā, tā noteikti IR ironija? Un tas priekšlikums beigās - tas taču arī nebija nopietni?

Tad jau 'kaput' ar tēva varu. :D Ola neaudzina dējēju - caur sievieti šaisaulē ienākušais nevar būt pārāks par sievieti (noteikt kārtību sabiedrībā). :)))

P.S. Zinātnieki izpētījuši, ka sievietēm ir aptuveni 80 000 gadus senāki gēni nekā vīriešiem. Detalizētāk - skat. Dr. A.Utināna monogrāfiju "DNS, matrice un cilvēku uzvedība". Jo īpaši 48.lappusi. :D