Latvijas tiesību transformācijas process – no padomu tiesību loka uz Rietumu tiesībām – ir noslēdzies!
Ar šādu optimistisku slēdzienu konferences "Tiesiskums 20 gadus pēc komunisma sabrukuma" dalībniekus pagājušajā nedēļā sveica Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa. Reformas ir beigušās, un Latvija ir pilntiesīga Rietumu tiesību loka valsts – demokrātiska un tiesiska.
Šādi likumdevēja priekšstāves autoritatīvi secinājumi, neapšaubāmi, iepriecinātu jebkuru, ja vien nenāktos saskarties ar šīs tiesību sistēmas praktisko īstenību.
Šīs pašas konferences pirmajā sesijā tiesību filozofs un sociologs, Bjalistokas (Polija) un Jaundienvidvelsas universitātes (Austrālija) asociētais profesors Adams Čarnota (Adam Czarnota) analizēja iemeslus, kuru dēļ Eiropas valstīs, kas atbrīvojušās no sociālisma režīma un atgriezušās Rietumu tiesību lokā, jaunizveidotās tiesības joprojām nedarbojas efektīvi. Cēloņi Čarnotas ieskatā, izrādās, ir vienkārši un šo Eiropas reģionu vienojoši, proti, tie slēpjas tiesību piemērotāju mentalitātē.
Lielākajā daļā Centrāleiropas un Austrumeiropas valstu pēc padomju režīma beigām tiesnešu korpuss palika faktiski nemainīgs, it īpaši zemākā līmeņa tiesās (atskaitot atsevišķus gadījumus, kad tika atbrīvoti spilgtākie iepriekšējā režīma atbalstītāji). Laimīgais izņēmums bija Vācijas austrumu daļa, kas tiesnešus eksportēja no valsts rietumiem.
Tādējādi darbu "jauno demokrātiju" tieslietu sistēmā turpināja juristi, kas bija skoloti un gadiem ilgi strādājuši padomju formālā normatīvisma tradīcijās. No sevis taču neaizbēgsi! – arī jaunieviestās Rietumu tiesību normas joprojām tiek piemērotas ar tām pašām padomju tiesību skolas metodēm, secināja Čarnota. Turklāt norādīja arī, viņaprāt, galveno iemeslu: formāla, burtiska, mehāniska tiesību normu piemērošana neprasa tiesību piemērotāja argumentāciju un vienlaikus ir labākais veids, kā izsargāties no atbildības un pārmetumiem par pieņemto lēmumu, jo vienmēr var atsaukties uz normas tekstu.
Interesanti, ka šāda mehāniskas tiesību piemērošanas mentalitāte (kā arī citas īpašības, tostarp, gatavība korumpēties) viegli izplešoties uz sistēmas jaunpienācējiem. Tādējādi neesot attaisnojusies cerība, ka Centrāleiropas un Austrumeiropas valstu tiesiskā realitāte mainīsies, juristu vidē ienākot jaunās paaudzes kolēģiem, secināja Čarnota.
Ir par ko padomāt!