Neskatoties uz to, ka līdz Latvijas valsts dibināšanas simtgadei atlikuši vairs tikai pieci gadi un kopš neatkarības atjaunošanas aizritējušas jau vairāk nekā divas desmitgades, tieši pēdējā laikā gan tiesībnieku lokā, gan plašākā sabiedrībā neparasti daudz tiek diskutēts par Latvijas valsts mērķi, jēgu un būtību.
Īpašu asumu šīs diskusijas ieguva gan pirms, gan pēc 2012. gada 18. februāra referenduma, kura ierosinātāji piedāvāja Latvijā ieviest krievu valodu kā otru valsts valodu, un ar jaunu spēku atsākās ikreiz, kad pēc tam parādījās līdzīga satura iniciatīvas, piemēram, par pilsonības automātisku piešķiršanu visiem nepilsoņiem utt.
Tieši šajā kontekstā Latvijas tiesību telpā nostiprinājās jauns jēdziens – neaizskaramais Satversmes kodols. To 2012. gada septembrī pamatoja Valsts prezidenta izveidotā Konstitucionālo tiesību komisija (turpmāk arī – KTK) atzinumā “Par Latvijas valsts konstitucionālajiem pamatiem un neaizskaramo Satversmes kodolu”.1 Viens no šajā atzinumā ietvertajiem priekšlikumiem bija arī iespēja papildināt Latvijas Republikas Satversmi ar paplašinātu preambulu, kurā tiktu atklātas Latvijas valsts un līdz ar to arī Satversmes pamatvērtības.
Arī “Jurista Vārds” rīkoja un rosināja gan klātienes, gan neklātienes diskusijas par valsts pamatvērtībām, neaizskaramo Satversmes kodolu un tā iespējamo atspoguļojumu Satversmes tekstā.2
Aizsāktās diskusijas par Latvijas valsts identitāti un Satversmes pamatvērtībām, tai skaitā arī par to atspoguļojumu preambulā u.c. saistītiem jautājumiem, turpinājās arī 2013. gadā. Tā februārī Latvijas Universitātes 71. zinātniskās konferences ietvaros tiesību zinātnieki šiem jautājumam pievērsās gan valststiesību, gan tiesību teorijas un vēstures apakšnozaru sēdēs. Savukārt 22. martā Melngalvju namā uz Valsts prezidenta kancelejas rīkotu diskusiju par paplašinātas Satversmes preambulas nepieciešamību pulcējās Konstitucionālo tiesību komisijas locekļi, Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes mācībspēki, kā arī citi valststiesību un politikas zinātnes lietpratēji.3 Jūlijā paplašinātas preambulas jautājumam tika veltīta arī Bīriņos notiekošā ikgadējā konstitucionālās politikas semināra dalībnieku uzmanība.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
- Pieeja jaunākajam izdevumam
- Neierobežota pieeja arhīvam – 24 h/7 d.
- Vairāk nekā 18 000 rakstu un 2000 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas – piezīmes, citāti, mapes