ŽURNĀLS Notikums

6. Augusts 2013 /Nr.32 (783)

Bīriņu domnīca – jau desmito gadu pēc kārtas
2 komentāri
Bīriņu seminārs savā desmitajā gadskārtā uz tiesībpolitisku domu apmaiņu pulcēja lielu skaitu Latvijas tiesībnieku – gan zinātniekus, gan tiesību normu radītājus, gan to piemērotājus praksē
Foto: Boriss Koļesņikovs

Publisko tiesību institūta rīkotais konstitucionālās tiesībpolitikas seminārs Bīriņos, kas kļuvis par tradicionālu ikvasaras domu apmaiņas vietu starp tiesību zinātniekiem un praktiķiem, politiķiem un citu nozaru lietpratējiem, šogad jūlija nogalē notika jau desmito reizi. Otrs iemesls, kas līdzās apaļajai gadskārtai piešķīra pasākumam zināmu svētku sajūtu, bija fakts, ka tieši jūlijā pirms 20 gadiem tika pilnībā atjaunota neatkarību atguvušās Latvijas Republikas tiesiskā iekārta: 1993. gada 6. jūlijā pulksten 12.00 pilnā apjomā atsāka darboties Satversme, uz savu pirmo sēdi sanāca Latvijas Republikas pilsoņu ievēlētā piektā Saeima un līdzās parlamentam pakāpeniski tika atjaunoti arī citi Satversmē paredzētie valsts orgāni – Ministru kabinets, Valsts prezidents un Valsts kontrole. Par godu semināra desmitgadei tiesībpolitiskā domu apmaiņa Bīriņos šoreiz ritēja gandrīz veselas nedēļas garumā, savukārt Latvijas atjaunotās tiesiskās iekārtas jubileja bija atstājusi ietekmi uz vairāku tematu izvēli, kā arī bija iemesls Bīriņu seminārā iepriekš nepieredzētam notikumam – ballei. Tāpat kā līdz šim semināru rīkoja Publisko tiesību institūts (dibinātāji – Arvīds Dravnieks, Egils Levits, Lauris Liepa, Daiga Rezevska, Ineta Ziemele), bet galvenais dzinējspēks, bez šaubām, bija tā direktors Arvīds Dravnieks. Seminārā pulcējās galvenokārt Latvijas tiesībnieki – gan zinātnieki, gan praktiķi no visiem varas zariem un visdažādākajām institūcijām, kā arī privātās prakses. Piedalījās arī citi interesenti – politiķi, ekonomisti u.c. Pasākuma norisi atbalstīja Latvijas Komercbanku asociācija, Tieslietu ministrija, Tiesu administrācija, SIA “Latvijas Vēstnesis” un Latvijas Universitātes Juridiskā fakultāte.

Šajā apskatā “Jurista Vārds” iepazīstinās lasītājus ar konstitucionālās tiesībpolitikas semināra galvenajām tēmām un (vietas apjoma ierobežojumu dēļ) atsevišķām atziņām.

Pasākuma norise bija organizēta 15 tematiskās daļās, kuras veidoja priekšlasījumi un ar tiem saistītas lietpratēju diskusijas. –ī gada tēmas bija: masu mediji mūsdienu informatīvā telpā; valsts pienākums uzturēt publisku informatīvo telpu un tās satura minimums, kas izriet no demokrātiskas iekārtas principa mūsdienās; Latvijas tiesiskās iekārtas izaicinājumi nākamajā divdesmitgadē Eiropas Savienības vienotajā tiesību telpā; Eiropas Cilvēktiesību konvencijas ietekme uz nacionālajām tiesībām; juridiskās izglītības (ne)pienācīgums Latvijā; Latvijas tiesību doktrīnas ģenēze, loma demokrātiskā iekārtā un izaicinājumi XXI gadsimtā; leģisprudence jeb laba likumdošana – vai tā Latvijā maz pastāv; judikatūras elementi un veidošanas metodoloģija; Eiropas savienotās valstis un nacionālas valsts suverenitātes minimums; sociālistiskā tiesību loka saknes un blaknes, kā arī īpatnības un to izpausmes Latvijā; Latvijas Republikas Satversmes preambulas tvērums; juridiskie izdevumi Latvijā un trimdā; Latvijas tiesiskās domas tvērums laikā un telpā; vēlēšanu kārtības pilnveidojumi un to attīstības tendences rietumu tiesību lokā šajā gadsimtā.

VĒL PAR ŠO TĒMU
komentāri (2)
2 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
nu ziniet
12. Augusts 2013 / 13:02
0
ATBILDĒT
Ministrs Bordāns:

Viņa ieskatā parlaments ir orientēts uz komunikāciju ar Tieslietu padomi, taču būtu jāuzlabo savstarpējās saziņas kultūra un prasmes.

:)



Kas tieši parlamentam jāiemācās?Jāapgūst kalendārs un rakstītprasme,lai savus jēlos lēmumus nestumtu uz TP pirmspēdējā dienā ķeksīša dēļ? Ja tā \"orientācija\" visiem būtu tikpat kusla,tad vairums būtu nekatrās dzimtes.
sm.
6. Augusts 2013 / 09:47
0
ATBILDĒT
Nu kāpēc visu laiku par to vēsturi preambulas sakarā... Ir taču 4.maija deklarācija kā materiālās satversmes avots, ko tiesas jau bez problēmām (aiztures) piemēro. Savukārt identitātes (piem., latviešu valodas, nacionālas valsts) aizsardzība jau arī ir iestrādāta Satversmē, un atliek tikai parādīties iezīmīgai lietai, kad par to esamību vairs nebūs šaubu. Ne tāpēc preambula vajadzīga, lai nostiprinātu jau vispārzināmas lietas, kuras būtu jāizskata varu ikdienas procesos.



Drīzāk preambula būtu vajadzīga, lai noteiktu tautai svarīgu un mūžīgi eksistējošu vērtību samēru (piem., valsts v vietējās lemšanas tiesības, dabas aizsardzība v privātīpašums...), kur ir acīmredzams, ka nākotne nesīs problēmas, savukārt Satversme visas vērtības nostāda vienādi.



Provizoriski preambula varētu noteikt, ka Latvijas tauta, kura par svarīgām uzskata tās vietējās pašnoteikšanās tiesības, kā arī tās zemes, dabas un kultūras aizsardzību, savā brīvi vēlētā Satversmes sapulcē ir nolēmusi sev šādu valsts Satversmi. Diemžēl, no malas skatoties, tiesību teorētiķi preambulu iecerējuši iespējami sarežģītu, lai ar tās palīdzību atrisinātu visus pašreiz sasāpējušos jautājumus, kas būtu galīgi garām, jo preambulai ir jābūt cilvēkus uzrunājošai un par dzīves pamatlietām. Cilvēkiem vienmēr būs svarīgi lemt vietējā līmenī, lemt par savu zemi (pat ar visu jus cogens aizsardzību šīs tiesības bieži ir atklāti neaizsargātas), saglabāt tiesības uz tīru dabu (tiesības prasīt saudzīgu apiešanos) un savas kultūras īpaši priviliģēto stāvokli; turklāt neatkarīgi no ES vai ne no ES. Arī pasaules tendences rāda šādu virzienu – iet uz vietējo, uz ilgtspējību, uz cilvēku lemšanu par sevi; būtu muļķīgi preambulā risināt vecus jautājumus, īpaši, ja vēlas, lai Satversme ilgi kalpotu; būtu jādomā, kas noderēs jaunajai paaudzei. Arī oriģinālā Satversme bija rakstīta progresīvi, ņemot jauno.
visi numura raksti
Māris Leja
Skaidrojumi. Viedokļi
Tiesības neliecināt pret sevi
Eiropas Cilvēktiesību tiesa ir atzinusi, ka tiesības klusēt policijas pratināšanā un privilēģija neliecināt pret sevi ir vispāratzīts starptautisks standarts, kas ir taisnīga tiesas procesa pamatā, neraugoties uz to, ka šīs ...
1 komentāri
Līga Stikāne
Skaidrojumi. Viedokļi
Iespēja uzlabot Satversmes grozīšanas procedūru
2012. gada 7. novembrī apritēja 90 gadi kopš Latvijas Republikas konstitūcijas stāšanās spēkā. Šo gadu laikā situācija Latvijā ir ievērojami mainījusies, un aktuāls ir kļuvis jautājums par Satversmes grozīšanu. Regulāri ...
Tiesību politika
Tiesībsargs lūdz rīkoties, lai tiesās nodrošinātu lietu savlaicīgu izskatīšanu
Nesamērīgi gari lietu izskatīšanas termiņi un ilgstoša tiesas sēžu nenozīmēšana ir biežākie tiesību uz taisnīgu tiesu pārkāpumi, par kuriem iedzīvotāji sūdzas tiesībsargam, – šādi fakti izriet no tiesībsarga Jura Jansona ...
5 komentāri
Tiesību prakse
Drošības naudas institūts
Drošības naudas pamatmērķis ir mazināt nepamatotu sūdzību iesniegšanu. Šis mērķis tiek sasniegts tādējādi, ka persona pirms sūdzības iesniegšanas rūpīgi apdomā, vai iesniedzamā sūdzība būs pamatota. Šajā sakarā persona ...
Informācija
Jaunākie normatīvie akti Latvijā
Šajā tabulā atspoguļoti 17.–26. jūnijā Latvijas Republikas oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” publicētie normatīvie akti – Valsts prezidenta izsludinātie likumi un Ministru kabineta pieņemtie noteikumi. Norādīti ...
AUTORU KATALOGS