ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

Īss pētījuma materiālu un tiesiskā regulējuma raksturojums

[1] Pētījuma gaitā analizētajās krimināllietās apsūdzētās personas KL 218. pantā paredzēto izvairīšanos no nodokļu vai tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas izdarījušas gan kā ar citiem noziedzīgiem nodarījumiem nesaistītu noziegumu, gan arī kā predikatīvo noziegumu, kam sekojusi noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana. Visas personas sauktas pie atbildības saskaņā ar KL 218. panta redakciju, kas bija spēkā līdz 2013. gada 1. aprīlim, kad nodarījuma pamatsastāvu veidoja izvairīšanās no nodokļu vai tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas vai ienākumu, peļņas vai citu ar nodokli apliekamo objektu slēpšana vai samazināšana, kas izdarīta atkārtoti gada laikā. Savukārt kvalificētu sastāvu panta otrajā daļā veidoja zaudējumu nodarīšana valstij vai pašvaldībai lielā apmērā, bet sevišķi kvalificētu sastāvu – šā panta otrajā daļā paredzētās darbības, ja tās izdarījusi organizēta grupa (panta trešā daļa).

Visām personām, kuras apsūdzētas saskaņā ar KL 218. pantu, inkriminēta tā otrā daļa, norādot uz zaudējumu valstij lielā apmērā, kas tika klasificēts kā mazāk smags noziegums un par ko bija paredzēta brīvības atņemšana uz laiku līdz pieciem gadiem vai piespiedu darbs, vai naudas sods līdz simt divdesmit minimālajām mēnešalgām ar alternatīvi piemērojamajiem papildsodiem – mantas konfiskāciju un tiesību atņemšanu veikt uzņēmējdarbību uz laiku no diviem līdz pieciem gadiem.

[2] Saskaņā ar KL 195. pantu apsūdzētajām personām lielākoties inkriminēts šis pants tā 2005. gada 28. aprīļa likuma redakcijā,⁴ panta pirmajā daļā nosakot atbildību par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu vai citas mantas legalizēšanu. Vienlaikus panta otrajā daļā tika noteikta pastiprināta atbildība par tādām pašām darbībām, ja tās izdarītas atkārtoti⁵ vai ja tās izdarījusi personu grupa pēc iepriekšējas vienošanās. Savukārt šā nodarījuma sevišķi kvalificētu sastāvu veidoja panta pirmajā vai otrajā daļā paredzētās darbības, ja tās izdarītas lielā apmērā vai ja tās izdarījusi organizēta grupa. Panta pirmajā daļā ietvertais nodarījums tika klasificēts kā mazāk smags noziegums, panta otrajā daļā kā smags un panta trešajā daļā – kā sevišķi smags noziegums.

Gandrīz visām apsūdzētajām personām inkriminēta noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana lielā apmērā, par ko KL 195. panta trešajā daļā bija paredzēta brīvības atņemšana uz laiku no pieciem līdz divpadsmit gadiem, konfiscējot mantu, un ar policijas kontroli uz laiku līdz trim gadiem vai bez tās.

Sodu piemērošanas prakse pētījuma gaitā analizētajos materiālos

[3] Analizējot sodu piemērošanas praksi personām, kuras atzītas par vainīgām par izvairīšanos no nodokļu un tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas, viennozīmīgi jāpievienojas A. Judina secinātajam, ka "sodu piemērošanas politika attiecībā uz šiem noziegumiem ir mīksta un pārkāpējus saudzējoša" un ka šāda politika ir bijusi nemainīga jau daudzus gadus. Līdzīgs secinājums izdarāms arī par sodu piemērošanas politiku attiecībā uz personām, kuras apsūdzētas noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanā lielā apmērā.

[4] No sodu piemērošanas prakses analīzes redzams, ka panta sankcijā paredzētā brīvības atņemšana, kas būtu izciešama reāli, faktiski netiek piemērota, izņemot gadījumus, kad jauns noziegums tiek izdarīts neizciestā soda laikā par iepriekš izdarīto noziedzīgo nodarījumu, un attiecībā uz izvairīšanos no nodokļu nomaksas tas ir viens gadījums no visiem izpētītajiem nolēmumiem, kas bija stājušies likumīgā spēkā. Sods par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu ar dažiem izņēmumiem, kad tika piespriests naudas sods vai piespiedu darbi, ir brīvības atņemšana uz pieciem gadiem nosacīti un mantas konfiskācija, kas panta sankcijā bija noteikta kā obligāta. Matemātika ir gaužām vienkārša – saskaņā ar KL 55. panta pirmo daļu personu var notiesāt nosacīti, nosakot sodu – brīvības atņemšanu uz laiku, ne ilgāku par pieciem gadiem, un pieci gadi ir minimālais brīvības atņemšanas sods par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu lielā apmērā.

[5] Lai mēģinātu rast pamatojumu tieši šādai sodu politikai attiecībā uz KL 195. un 218. pantā paredzētajiem noziegumiem, jāpievēršas KL 46. panta otrajā daļā norādītajiem apstākļiem, kuri ņemami vērā soda noteikšanā, un kā tas izpaužas praksē.⁶ Te gan uzreiz jāpiebilst, ka gan šā raksta autores, gan A. Judina veiktais pētījums apstiprina, ka laika gaitā nekas nav mainījies, un jāatkārto jau ne reizi vien konstatētais iepriekš veiktajos tiesu prakses pētījumos.

[6] Likuma redakcijā līdz 2013. gada 1. aprīlim, nosakot sodu, tiesai, pirmkārt, bija pienākums ņemt vērā izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu un radīto kaitējumu. Atļaušos apgalvot, ka šis likumdevēja priekšraksts faktiski netiek ievērots, jo attiecībā uz izdarītā nozieguma raksturu vien tiek norādīts uz tā klasifikāciju saskaņā ar KL 7. panta attiecīgo daļu. Kādi citi apstākļi, kas norādītu uz izdarītā nozieguma raksturu, piemēram, kaut vai tas, ka izvairīšanās no nodokļu nomaksas bija ilgstoša, vainīgais veidoja vairākus fiktīvus uzņēmumus, iesaistīja vairākas trešās personas, kuras par atlīdzību piekrita būt par šo uzņēmumu amatpersonām, utt., minēti netiek. Savukārt norāde uz radīto kaitējumu aprobežojas ar apsūdzībā norādīto nesamaksāto nodokļu vai legalizēto līdzekļu summu un konstatāciju par lielu apmēru. Uz to, ka nodarītais zaudējums nereti daudzas jo daudzas reizes pārsniedz minimālo mēnešalgu kopsummu, norādīts vien dažos tiesu nolēmumos, nav atrodamas arī kādas citas norādes, kas liecinātu par radītā kaitējuma izvērtējumu.