ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

22. Aprīlis 2014 /Nr.16 (818)

Informēta piekrišana ārstniecībai un tās elementi
Bac.iur.
Mārtiņš Birģelis
pētnieks “American Bar Association”  

Informēta piekrišanas doktrīna primāri attīstījās Amerikas Savienotajās Valstīs, paplašinot ārstniecības personu civiltiesisko atbildību, kā arī veicinot pacientu tiesību aizsardzību un interešu ievērošanu.1 Informēta piekrišana ir veids, kā veicināt personas privātautonomiju, kad tai ir nepieciešama ārstniecība.2 Tiesību zinātnē kopumā vairs netiek atbalstīta paternālisma jeb aizbildnieciskā pieeja pacientam.3 Mūsdienās prevalē pacienta autonomijas princips,4 kā arī doktrīna, kas balstīta uz pacienta tiesībām uz pašnoteikšanos.5 Tomēr uzskats par pacienta privātautonomiju kā medicīnas galveno vērtību vēl ir veidošanās stadijā.6 Šī doktrīna palīdz ieviest balansu starp ārsta pienākuma sniegt informāciju un pacienta tiesībām pieņemt autonomu lēmumu.

Informēta piekrišana nav medicīniskas iejaukšanās pieļaušana, bet ir brīvprātīgs un pietiekami informēts lēmums, kas aizsargā pacienta tiesības piedalīties lēmuma pieņemšanas procesā un uzliek pienākumu ārstniecības personām. Tā ētiskais un tiesiskais pamatojums izriet no pacienta autonomijas, pašnoteikšanās, ķermeņa neaizskaramības un labklājības veicināšanas.7

Pats termins "informēta piekrišana" (Latvijā dēvēta arī par apzinātu piekrišanu)8 tomēr tiek kritizēts kā neatbilstošs pašas doktrīnas saturam. Termins rada pieņēmumu, ka medicīniska lēmuma pieņemšanas process noslēdzas ar piekrišanu. Piemērotāk būtu lietot terminu informēts lēmums, jo primārais informētas piekrišanas doktrīnas mērķis ir nodrošināt, ka pacientam ir visa nepieciešamā informācija, lai tas spētu pieņemt racionālu lēmumu par ārstniecību, nevis nodrošināt, ka pacients piekritīs noteiktam vai jebkādam ārstniecības veidam. Informēts lēmums noteikti var būt piekrišana ārstniecībai, taču tikpat iespējams, ka tas var būt lēmums atteikties no tās.9

Eiropas Cilvēktiesību tiesa (turpmāk – ECT) nav savā praksē tieši analizējusi informētu piekrišanu un atklājusi tās saturu. Arī Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijā (turpmāk – Konvencija) tieši nav iekļautas tiesības uz informētu piekrišanu, taču ECT nedarbojas normatīvā vakuumā. Tādēļ tiesa interpretē Konvenciju "harmonijā ar vispārējiem starptautisko tiesību principiem",10 un arī informētas piekrišanas kritērijs ir starptautiski atzīts princips.11

Informētu piekrišanu ECT izpratnē var atklāt, skatot to kopsakarā ar tiesībām uz pašnoteikšanos un autonomiju, kas ir informētas piekrišanas pamatā. Konvencijas 8. pants aizsargā visai plašu un savstarpēji saistītu tiesību loku,12 arī fiziskā un garīgā integritāte ietilpst Konvencijas 8. pantā.13 Lietā Pretty v. The United Kingdom tiesa norādīja, ka, "lai gan neviena no iepriekšējām lietām nav nodibinājusi, ka tiesības uz pašnoteikšanos izrietētu no Konvencijas 8. panta, tiesa uzskata, ka personiskās autonomijas koncepts ir būtisks princips, kas caurauž minētā panta interpretāciju".14 Tāpat lietā Evans v. The United Kingdom tika atzīts, ka "privātā dzīve, kas ir plašs jēdziens, kas sevī ietver inter alia personas fiziskās un sociālās identitātes aspektus, iekļauj tiesības uz personisko autonomiju".15 Turklāt lietās kā Storck v. Germany16 un Shopov v. Bulgaria17 ECT ir konstatējusi Konvencijas 8. panta pārkāpumu, jo bija notikusi medicīniska iejaukšanās pret personas gribu, bez tās piekrišanas.

Informētas piekrišanas saņemšanas nozīmīgums tika uzsvērts lietā Glass v. UK, kurā nepilngadīgs bērns tika pakļauts ārstniecībai bez viņa paša un mātes piekrišanas. Ārsti uzsāka ārstēšanu, nesaņemot tiesas atļauju un neņemot vērā bērna mātes iebildumus. Tādējādi ECT nosprieda, ka minētajos apstākļos nav pierādīts, ka tika dota brīvprātīga, skaidra un informēta piekrišana.18

Pretēji Konvencijai Eiropas Savienības Pamattiesību harta19 tieši pieprasa personas informētu piekrišanu medicīniskām darbībām hartas 3. pantā. Biomedicīnas konvencijas 5. pants paredz, ka jebkādu ar veselību saistītu darbību drīkst veikt tikai ar attiecīgās personas brīvprātīgu un apzinātu piekrišanu.

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!

Abonentu ieguvumi:

  • Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
  • Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
  • Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
  • Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes
3
komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Milda Vaiņute
Skaidrojumi. Viedokļi
Konstitūcijas preambula: Lietuvas piemērs
Konstitūciju kā tiesību aktu ar augstāko juridisko spēku parasti veido standarta struktūra: preambula, konstitucionālo normu pamatdaļa, pārejas vai papildu noteikumi, dažkārt arī pielikumi. Preambula kā konstitūcijas ievaddaļa ir ...
Gatis Litvins, Dina Gailīte
Notikums
Konference par tiesu attiecībām ar politiķiem, medijiem un sabiedrību  
Šogad aprit 10 gadi, kopš stājies spēkā Administratīvā procesa likums un darbu sākušas administratīvās tiesas. Atzīmējot šo Latvijas tiesu sistēmai nozīmīgo notikumu, Augstākā tiesa rīkoja konferenci "Tiesas juridiskās kultūras ...
Tiesību politika
Par grozījumiem Kriminālprocesa likumā kontekstā ar lietu “Baltiņš pret Latviju”
Marta pēdējā Ministru kabineta sēdē tika izskatīts tālāk publicētais informatīvais ziņojums1 par Tieslietu ministrijas darba grupas Kriminālprocesa likuma grozījumu izstrādei izdarītajiem secinājumiem, izvērtējot Eiropas ...
Zane Stira, Anda Kaņķele
Akadēmiskā dzīve
Profesora Paula Minca tiesas procesa izspēlē uzvar “Nekā personīga”
Šā gada 5. aprīlī Augstākajā tiesā noslēdzās profesora Paula Minca piemiņai veltītā IV tiesas procesa izspēle krimināltiesībās. Šogad uzvaru izcīnīja komanda "Nekā personīga" jeb Latvijas Universitātes (LU) pārstāvji Ilga ...
Rita Linuža, Oskars Vasiļjevs, Sabīne Kurmīte
Akadēmiskā dzīve
Rēzeknes Augstskolā aizritējušas Juristu dienas
No 31. marta līdz 3. aprīlim Rēzeknes Augstskolā (RA) noritēja Juristu dienas, un to ietvaros notika vairāki pasākumi: atvērto durvju dienas tiesību aizsardzības iestādēs, vairākas vieslekcijas, RA studentu un absolventu tikšanās, ...
AUTORU KATALOGS