ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

11. Augusts 2015 /Nr.31 (883)

Apdrošināšanas atlīdzība par morālo kaitējumu valstij var izmaksāt 100 miljonus eiro
2 komentāri
Dr.habil.iur.
Osvalds Joksts
 

Satversmes tiesa 2014. gada 29. decembrī izvērtēja Ministru kabineta 2005. gada 17. maijā izdotos noteikumus Nr. 331 "Par apdrošināšanas atlīdzības apmēru un aprēķināšanas kārtību par personai nodarītajiem nemateriālajiem zaudējumiem", atzīstot, ka tajos noteiktais apdrošināšanas atlīdzības apmērs nav samērīgs un neatbilst Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumam. Lai aizsargātu to personu tiesības, kuru prasības par sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas (turpmāk – OCTA) atlīdzības apmēru tiek izskatītas vispārējās jurisdikcijas tiesā, attiecīgie noteikumu punkti un apakšpunkti tika atzīti par spēkā neesošiem no 2005. gada 21. maija. Attiecībā uz konstitucionālās sūdzības iesniedzēju – SIA "Autofavorīts", lai nodrošinātu tā tiesību aizsardzību un dotu iespēju iesniegt pieteikumu vispārējās jurisdikcijas tiesā sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem, tika atzīts, ka apstrīdētās normas zaudē spēku no 2007. gada 11. oktobra.1

Taisot spriedumus ar atpakaļejošu spēku, Satversmes tiesa ne reizi nav norādījusi atpakaļejoša spēka pieļaujamības kritērijus, nav lietojusi vienotu juridisku terminoloģiju.2

Pēc tiesību doktrīnas likumiem un tiem pielīdzinātiem konstitucionālo tiesu spriedumiem nav atpakaļejoša spēka. Atpakaļejošs spēks ir kā recidīvs no tiem laikiem un idejām, kur tiesību subjektam bija atvēlēta vien varas iegribu beziebildumu izpilde. Mūsdienās atpakaļejošs spēks pieļaujams vienīgi, ja tiek uzlabots personas stāvoklis pret valsti (pazeminot nodokļus, samazinot pensijas vecumu u.tml.). Pieļaujot to pret personām – preču un pakalpojumu tirgus dalībniekiem – tiek radīta nedrošība par noteikumiem, ar kuriem viņi bija rēķinājušies, stājoties civiltiesiskās attiecībās.

Augstākās tiesas Senāts, uzdodot Eiropas Savienības Tiesai prejudiciālus jautājumus par ES direktīvās3 noteikto obligātās apdrošināšanas apjomu, pauda uzskatu, ka skaidri jānosaka izmaksājamās apdrošināšanas atlīdzības robežas, lai nodrošinātu, ka cietusī persona saņem noteiktu kompensāciju par nodarīto kaitējumu. Vienlaikus tādā veidā tiktu nodrošināta zaudējumu nodarījušā transporta līdzekļa īpašnieka un tā atbildības apdrošinātāja interešu aizsardzība, kam atšķirībā no cietušās personas ir atšķirīgi mērķi un intereses.

komentāri (2)
2 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Iveta Ļaksa
11. Augusts 2015 / 15:46
0
ATBILDĒT
Priekšlikums tomēr būtu pretrunā ar OCTA sistēmu. OCTA ir sistēma, kuras mērķis no vienas puses ir nodrošināt obligāti apdrošināmo personu aizsardzību no neparedzamiem atbildības riskiem, no otras puses, katrā ziņā nodrošināt ceļu satiksmes negadījumā cietušo trešo personu interešu aizsardzību ( Looschelders D., Münchener Kommentar zum Versicherungsvertragsgesetz, izdevēji: Theo Langheid, Manfred Wandt, 1. izdevums, 2010, 1. sējums, 1. nodaļa, 117. punkts; Bar, C., “Das Trennungsprinzip und die Geschichte des Wandels der Haftpflichtversicherung”, no: Archiv für die civilistische Praxis, 1981, Nr. 181, 326. lpp.). OCTA sistēmai ir raksturīga risku sadalījuma solidaritātes un galu galā arī taisnīga sadalījuma (iustitia distributiva) elementi aristotelisma izpratnē (Aristotelis, “Nikomaha ētika”, Jansen, N., Die Struktur des Haftungsrechts, Tībingene, 2003, 114. lpp.). Tas nozīmē, ja nodarīts kaitējums personai, ko izraisījis transportlīdzekļa vadītājs, visa sabiedrība uzņemas izmaksas, proti, katru gadu maksājot apdrošinātājiem obligātu civiltiesisko apdrošināšanu par katru ceļu satiksmē lietoto transportlīdzekli. Būtībā OCTA sistēma, tāpat kā daudzās pasaules valstīs, ir balstīta uz solidaritātes principu.
skats no alas
11. Augusts 2015 / 10:59
0
ATBILDĒT
"Minētais priekšlikums nekādā ziņā nav pretrunā ar ES direktīvām, kas reglamentē OCTA apdrošināšanas noteikumus, jo to galvenais mērķis ir aizsargāt cietušo intereses, nevis atbrīvot vainīgos no atbildības"

jo to galvenais mērķis ir aizsargāt cietušo intereses UN apdrošinātāju maciņus... ja apdrošinātājiem neizdevās nomotivēt OCTA prēmiju pacelšanu, tagad tiks dzīts no vainīgā..
visi numura raksti
Jautrīte Briede, Edvīns Danovskis
Skaidrojumi. Viedokļi
Politiska lēmuma nozīme administratīvajās tiesībās
Valsts pārvalde ik dienas veic darbības, kurām ir atšķirīga juridiskā nozīme – dažas no tām var apstrīdēt administratīvā procesa kārtībā, citas – saskaņā ar kriminālprocesu vai administratīvo pārkāpumu procesu ...
8 komentāri
Dina Gailīte
Intervija
Satversmes tiesas tiesneša amats ir prestižākais Latvijas jurista darbs
Pagājušajā nedēļā, 4. augustā, Latvijas juridisko sabiedrību pārsteidza ziņa par Satversmes tiesas tiesneses Dr.iur. Kristīnes Krūmas lēmumu pamest šo amatu pirms pilnvaru termiņa beigām, lai kļūtu par Rīgas Juridiskās ...
Jurista Vārds
Informācija
Jānis Pleps – Valsts prezidenta konstitucionālo tiesību padomnieks

Kopš vakardienas, 10. augusta, Valsts prezidenta komandu papildina Dr.iur. Jānis Pleps, kļūstot par valsts augstākās amatpersonas konstitucionālo tiesību padomnieku.

1 komentāri
Armands Smans
Skaidrojumi. Viedokļi
Operatīvās darbības rezultātā iegūto ziņu par faktiem izmantošana pierādīšanā
Raksta mērķis1 ir apskatīt izplatītāko tiesiski nozīmīgu faktoru ietekmi uz iespējamību izmantot pierādīšanā operatīvās darbības rezultātā iegūtās ziņas par faktiem. Rakstā, pētot Latvijas un Eiropas tiesību doktrīnu un ...
1 komentāri
Gatis Litvins
Informācija
Eiropas notariātu ziņas

Turpmāk regulāri "Jurista Vārdā" tiks publicētas ziņas par notariāta tiesībām un notariātu institūciju darbību Eiropas valstīs. Šoreiz apskats par šā gada jūniju un jūliju.

AUTORU KATALOGS