ŽURNĀLS Viedoklis

9. Jūlijs 2019 /Nr.27 (1085)

Krimināltiesību politikas apakškomisija ir atvērta priekšlikumiem un diskusijām
12 komentāri
Dr. iur.
Andrejs Judins
Saeimas deputāts (Jaunā Vienotība), Juridiskās komisijas Krimināltiesību politikas apakškomisijas priekšsēdētājs 

Krimināltiesību politikas apakškomisija tika izveidota 2013. gada nogalē, tas ir, vēl 11. Saeimas laikā, lai nodrošinātu iespēju Juridiskajai komisijai efektīvāk strādāt ar grozījumiem Krimināllikumā, Kriminālprocesa likumā un Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā. Diskusijas un strīdi apakškomisijā, iesaistot tajās tiesnešus, prokurorus, advokātus, policijas darbiniekus, augstskolu pasniedzējus un citus lietpratējus, ļauj kritiski paskatīties uz spēkā esošo tiesisko regulējumu krimināltiesību jomā, izvērtēt ierosinātos grozījumus normatīvajos aktos, kā arī izstrādāt tiesiskos risinājumus aktuālām krimināltiesību problēmām.

komentāri (12)
12 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
A.S.
12. Jūlijs 2019 / 13:49
0
ATBILDĒT
Nu, piedodiet, atkāpšanās no nevainīguma prezumpcijas un "izvarošana aiz neuzmanības", ja tas atbilst patiesībai, rāda, ka nekur daudz tālāk mums vairs nav kur iet...
Roberts
12. Jūlijs 2019 / 08:33
3
ATBILDĒT
Seksuāla rakstura noziegumu tēma tiešām ir aktuāla, un Latvijas krimināltiesības dzīvo autonomu dzīvi no Eiropas krimināltiesībām. Ceturtdien Zviedrijas Augstākā tiesa nosprieda, ka ir iespējama „izvarošana aiz neuzmanības", savukārt Latvijā pētot krimināllietu spriedumus saistībā ar bakalaura darba izstrādi, neatradu nevienu notiesājošu spriedumu par izvarošanu aiz neuzmanības.
Normunds
11. Jūlijs 2019 / 16:20
8
ATBILDĒT
Komentētāji metas kritizēt Justīni, bet tieši Lielbritānijas un ASV tiesību sistēmas visātrāk attālinās no nevainīguma prezumpcijas seksuāla rakstura noziegumu sakarā. Anglijas un Velsas Augstās Tiesas viedoklis jautājumos par vardarbību, konkrēti par seksuālās vardarbības gadījumiem, kas izpaužas kā pārmērīgs acu kontakts (excesive eye contact) vai nepietiekams acu kontakts (insufficient eye contact), nepārprotami pauž, ka minētajos gadījumos upurim ir bieži vien neiespējami pierādīt vardarbības aktu, jo varmāka ērti slēpjas aiz nevainīguma prezumpcijas, tāpēc nepieciešams izlemt lietu tikai uz cietušā iesnieguma pamata, noteikt kriminālsodu un kaitējuma atlīdzinājumu iespējams arī bez apsūdzēta paskaidrojumu uzklausīšanas.
Justīne
11. Jūlijs 2019 / 11:04
13
ATBILDĒT
Kad krimināltiesību jomā likumdevējs sāks nedaudz ievērot Eiropas tendences un atteiksies no novecojušiem institūtiem, piemēram, no nevainīguma prezumpcijas seksuālo noziegumu rakursā? Nevienā Eiropas valstī cietušajam nav jāvāc pierādījumi, lai notiesātu seksuālo varmāku, tas notiek vienpusējā uzrādījuma kārtībā, pamatojoties tikai uz cietušā iesniegumu.
Trainee > Justīne
12. Jūlijs 2019 / 11:03
0
ATBILDĒT
Justīne absolūti nesaprot, par ko viņa runā, tāpat arī Normunds. Ja reiz ir šādas tendences un Jūs acīmredzami saprotat tās labāk par visiem citiem, lūdzu vērsieties pie JV redakcijas ar ierosinājumu par raksta publicēšanu par šo tēmu ar konkrētu statistiku, lietām, kurām ir šādas no Pamattiesību hartā nostiprinātās nevainīguma prezumpcijas atkāpes un citiem FAKTIEM, kas var liecināt par Jūsu novērojuma (lasīt viedokļa) pamatojumu. Lūdzu neburt drāmu, kur tās nav, ja Jums nav izpratnes vai zināšanu par konkrēto procesu.
Ķirzākcilvēks > Justīne
12. Jūlijs 2019 / 10:22
1
ATBILDĒT
Tā, lai visi saprot. Justīne grib panākt, ka ja sieviete (vai sievietei līdzīgs cilvēks) sāka, ka heteroseksuāls vīrietis ir varmāka, tad viņu jāapcietina un viņām vajag pierādīt savu nevainību. Kā heteroseksuāls vīrietis pieradis, ka viņš nav skatījies uz sievieti ar seksuālām vēlmēm, bet tikai tāpēc, ka viņai, piemēram, ir liela spalvotā dzimumzīme sejā, vai tāpēc, ka viņa skaļi blāva sabiedriskajā transportā? Tas būs advokātu uzdevums. Es ieteiktu visiem tiem vīriešiem nekavējoties uzsākt dzimuma maiņu un jau no pirmās dienas apgalvot, ka viņi patiesībā jūtās kā sieviete.
Āpsis > Ķirzākcilvēks
12. Jūlijs 2019 / 10:36
0
ATBILDĒT
Man liekas visi saprata, ka Justīne troļļo. Ka tik Justīne nav tas pats Seskis, kuram šoreiz slinkums iespringt un parasto palagu rakstīt.
Ķirzākcilvēks > Āpsis
12. Jūlijs 2019 / 11:25
1
ATBILDĒT
Es baidos, ka viņa runa visā nopietnībā, bet tad jau redzēs.
Ķirzākcilvēks > Ķirzākcilvēks
12. Jūlijs 2019 / 10:24
1
ATBILDĒT
ps. atvainojos par nepareizu personu vietniekvārdu izmantošanu, bet Valsts valodas centrs (WC), vēl nav izstrādājis iekļaujošos vietniekvārdus latviešu valodā
+371 > Justīne
11. Jūlijs 2019 / 14:04
0
ATBILDĒT
Lūdzu uzrādi šīs "Eiropas tendences" un likumiski fiksētas atkāpes no nevainīguma prezumpcijas principa seksuāla rakstura noziegumu gadījumos. Es varu arī pagaidīt.

Tā citādi nevajag melot. Nevienā Eiropas valstī tev neviens nenotiesās apsūdzēto tikai balstoties uz cietušā liecību.

Lielbritānijā, piemēram, tie ir īpaši gadījumi, kad seksuāla rakstura akta fakts ir jau nenoliedzami pierādīts, kuros var, ņemot vērā ļoti ierobežojošus kritērijus, uzlikt apsūdzētajam pienākumu sniegt kāda veida alibi. Taču tas attiecas tikai uz gadījumiem, kad cietušais spēj pierādīt, ka tas ir bijis bezsamaņā vai pakļauts vardarbībai, vai tamlīdzīgi.

Nevajag melot.
Jursons > +371
11. Jūlijs 2019 / 14:20
0
ATBILDĒT
Nevaru teikt, ka esmu īpaši zinošs par šo tēmu, bet arī ir grūti noticēt tādam apgalvojumam par Eiropas praksi. Vēl direktīva 2016/343 īpaši nosaka stingras prasības attiecībā uz nevainīguma prezumpciju un neko nemin par izņēmumiem.
Dace Milberga
10. Jūlijs 2019 / 21:22
0
ATBILDĒT
Labs ieskats. Starp varām ir ļoti nepieciešamas diskusijas, kas būtu veltītas konceptuāliem jautājumiem. Tās palīdzētu ne tikai pārdomātas kriminālpolitikas veidošanā, jo īpaši harmoniskas un taisnīgas sodu politikas (tai skaitā sodu saskaitīšanas jautājumi) attīstīšanā, bet arī prakses pilnveidošanā.

Kopīgiem spēkiem pilnveidoties izdosies mums visiem.
visi numura raksti
Sannija Matule
Intervija
Katrs uz Saeimu atnāk ar savu čemodānu
Saeimas Juridiskā komisija un tās apakškomisijas tradicionāli ir bijušas "Jurista Vārda" sadarbības partneri, jo tieši šajās institūcijās lielākoties sākotnēji tiek izlemti tiesībpolitiskie jautājumi un izskatīti likumprojekti, kas ...
1 komentāri
Dina Gailīte
Notikums
Tiesiskuma telts gūst "Lampas" apmeklētāju atzinību  
Pagājušā mēneša nogalē, 28. un 29. jūnijā, Cēsīs jau piekto reizi risinājās sarunu festivāls "Lampa", šoreiz piesaistot rekordlielu apmeklētāju skaitu – vairāk nekā 20 tūkstošus. No tiem vairāki tūkstoši apmeklēja arī ...
Inese Lībiņa-Egnere
Viedoklis
Tiesu politikas apakškomisija kā sadarbības platforma
Mārtiņš Drēģeris
Viedoklis
Valsts prezidenta mērogs
Valsts prezidenta amata pienākumus ir sācis pildīt Egils Levits, kurš ir ceturtais aiz Jāņa Čakstes, Gustava Zemgala un Alberta Kvieša, bet pirmais Valsts prezidents jurists pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas. Ir apsveicami, ka Valsts ...
Kaspars Novicāns, Eva Ķibermane
Skaidrojumi. Viedokļi
Kreditoru prasījumu segšanai novirzāmo līdzekļu apmērs fiziskās personas maksātnespējas procesā
Lai arī jautājums par kreditoru prasījumu segšanai novirzāmo līdzekļu apmēru ir viens no centrālajiem fiziskās personas maksātnespējas procesa aspektiem, Latvijā diemžēl nevaram lepoties ar viennozīmīgu pieeju Maksātnespējas ...
AUTORU KATALOGS