ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

I. Ievads

[1] Parasti ar līgumu tā slēdzēji nodibina tiesības un pienākumus paši sev, un starp līdzējiem visbiežāk arī notiek norunāto saistības izpildījumu apmaiņa. Taču, pamatojoties uz līgumu brīvības principu, līdzēji var noslēgt arī t.s. līgumu par labu trešajai personai, un šādā gadījumā parādnieka (apsolītāja) pienākums ir dot saistības izpildījumu nevis – kā parasti – otram līdzējam (apsolījuma ņēmējam), bet gan trešajai personai (labuma guvējam).¹

Līguma par labu trešajai personai institūts vispārīgi regulēts Civillikuma (turpmāk – CL) 1520.–1523. pantā,² turklāt minētās normas negrozītā veidā³ ir tikušas pārņemtas no 1864. gada Vietējo civillikumu kopojuma (turpmāk – VCL) 3116.–3119. panta normām.⁴ Bez tam CL ir speciāli noregulēts mantojuma līgums par labu trešajai personai (skat. CL 654. p.), kā arī tāda dāvinājuma līguma sekas, kuram pievienots uzlikums par labu trešajai personai (skat. CL 1929. p.).

Līguma par labu trešajai personai institūts ir pazīstams arī citās ģermāņu tiesību sistēmas valstīs⁵ un regulēts, piem., Vācijas Civilkodeksa⁶ 328.–335. paragrāfā, Šveices Saistību tiesību likuma⁷ 112.–113. pantā un Austrijas Civilkodeksa⁸ 881.–882. paragrāfā.

II. Jēdziens un praktiskā nozīme

[2] Kā noteikts CL 1520. pantā, "ja viens līdzējs dod otram kādu apsolījumu par labu trešai personai, tad ne vien tas, kam šis apsolījums dots, bet arī trešā persona, kam par labu tas dots, iegūst tiesību prasīt no apsolītāja tāda līguma izpildījumu".

[2.1] No šīs normas izriet, ka līgums par labu trešajai personai ir saistībtiesisks līgums, ar ko parādnieks (apsolītājs) apņemas dot saistības izpildījumu nevis līgumiskajam kreditoram (apsolījuma ņēmējam), bet gan trešajai personai. Šāda līguma dalībnieki (līdzēji) ir apsolītājs un apsolījuma ņēmējs, turpretī trešā persona nepiedalās līguma slēgšanā, un parādnieka apsolījums par labu trešajai personai, kuru pieņēmis otrs līdzējs, nepadara trešo personu par līguma dalībnieku.⁹

Turklāt līguma par labu trešajai personai obligāts priekšnoteikums ir tas, ka trešā persona, kura nepiedalās līguma slēgšanā, iegūst no šī līguma izrietošu prasījuma tiesību pret apsolītāju un attiecīgi iegūst arī tiesīgās personas (kreditora) statusu, turklāt bez pienākuma dot kādu pretizpildījumu. Tajā pašā laikā "pienākuma uzlikšana" dot kādu pretizpildījumu neatbilst līguma par labu trešajai personai būtībai, jo šādā gadījumā trešajai personai bez viņas piekrišanas vienlaikus būtu jākļūst arī par līguma dalībnieku un apsolītāja parādnieku.¹⁰

[2.2] Līgums par labu trešajai personai nav uzskatāms par patstāvīgu līguma tipu. Principā ikvienu tipisku vai netipisku saistībtiesisku līgumu ar līdzēju atbilstošu norunu iespējams pārvērst līgumā par labu trešajai personai (piem., slēdzot pirkuma, maiņas, nomas, uzņēmuma, dāvinājuma, galvojuma vai apdrošināšanas līgumu).

Arī priekšlīgums var tikt noslēgts par labu trešajai personai,¹¹ proti, ja priekšlīgumā viena puse uzņemas saistību noslēgt galveno līgumu (skat. CL 1541. p.) ar priekšlīgumā noteikto vai otras puses vēlāk norādīto trešo personu.¹²

[3] Līguma par labu trešajai personai noslēgšanas mērķi var būt visdažādākie. Jau vēsturiski šādu līgumu mērķis ir bijis trešo personu apgādība (plašākā nozīmē), piem., uztura līgumā vai pirkuma līgumā (pirkuma priekšlīgumā) ietverts apsolījums dot uzturu par labu trešajai personai,¹³ apsolījums izmaksāt trešajai personai atlīdzību par darbā nodarīto kaitējumu,¹⁴ bezatlīdzības apsolījums dot pūru par labu trešajai personai,¹⁵ dzīvības apdrošināšana par labu trešajai personai.¹⁶ Kas attiecas uz apdrošināšanas jomu, tad saskaņā ar Apdrošināšanas līguma likuma 1. panta pirmās daļas 20. punktu personu apdrošināšanā un apdrošināšanā pret zaudējumiem labuma guvējs ir tāda trešā persona, "kura norādīta apdrošināšanas līgumā un kurai izmaksājama apdrošināšanas atlīdzība vai tās daļa apdrošināšanas līgumā noteiktajos gadījumos" (skat. arī Apdrošināšanas līguma likuma 1. p. 1. d. 12. pk.).

Līgums par labu trešajai personai var būt noslēgts ar mērķi dzēst apsolījuma ņēmēja saistības pret trešo personu (piem., šāds mērķis konstatējams tad, ja pirkuma līgumā ir ietverts pircēja apsolījums daļu no pirkuma maksas samaksāt trešajai personai, lai tādējādi tiktu dzēstas no aizdevuma līguma izrietošas pārdevēja kā apsolījuma ņēmēja saistības pret šo trešo personu).¹⁷ Tāpat līgums par labu trešajai personai var būt noslēgts, lai izpildītu kādu morāla rakstura pienākumu pret trešo personu (piem., mantinieku savstarpēja apņemšanās no līdzekļiem, kas saņemti mantojumā, izmaksāt noteiktu atlīdzību trešajai personai, kura rūpējusies par mantojuma atstājēju).¹⁸

Šāda līguma mērķis var būt arī "izpildījuma došanas ceļa saīsināšana", lai izvairītos no saistības izpildījuma divkāršas došanas, kā rezultātā izpildījums nepastarpināti tiek dots trešajai personai, kura šo izpildījumu saņem tieši no apsolītāja, nevis aplinkus ceļā no apsolījuma ņēmēja¹⁹ (piem.