Eiropas Savienības (turpmāk – ES) tiesību vienotas interpretācijas un piemērošanas pamatā ir nacionālo tiesu un Eiropas Savienības Tiesas (turpmāk – EST) saruna prejudiciālo nolēmumu procedūras ietvarā.1 EST judikatūrā šis dialogs tiek dēvēts par "ar Līgumiem izveidotās tiesu sistēmas stūrakmeni".2
Lai arī ikdienā uzmanība tiek pievērsta EST sniegtajai ES tiesību interpretācijai vai spriedumiem par ES tiesību aktu spēkā esību, ievērību pelna arī EST nolēmumos risinātais procesuālais aspekts par nacionālās tiesas tiesībām un pienākumu vērsties EST. Līguma par Eiropas Savienības darbību 267. panta otrā un trešā daļa nodala nacionālo tiesu tiesības un pienākumus, savukārt EST prakse ir nostiprinājusi šīs procedūras praktiskos aspektus.3 Praktiskā norise ir primāri būtiska tiesnesim, lai tas varētu no tās vadīties, formulējot savu attieksmi par lietas izskatīšanas laikā risināmiem ES tiesību piemērošanas jautājumiem. Tomēr ne mazāk svarīgi šo procedūru pārzināt ir arī juridiskās palīdzības sniedzējam un lietas dalībniekam.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
- Pieeja jaunākajam izdevumam
- Neierobežota pieeja arhīvam – 24 h/7 d.
- Vairāk nekā 18 000 rakstu un 2000 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas – piezīmes, citāti, mapes