ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

Autora tiesību ierobežojums likumā

Studiju procesā augstskolās studējošie smeļas zināšanas no literātu, mākslinieku, zinātnieku, pētnieku, kā arī citu radošo cilvēku iepriekš radītajiem darbiem. Izglītības darbs ir balstīts uz iepriekš radīto kultūras, mākslas un zinātnes vērtību apgūšanu un izmantošanu savas izaugsmes mērķim. Tāpēc ir tik svarīgi nodrošināt, lai izglītības procesā tiktu izmantoti iepriekš radītie darbi un, uz tiem pakāpjoties, students veidotu pats savus, tikai viņa paša garīgās darbības rezultātā radītus darbus.

Skolēniem un studentiem, kā arī dažādu nozaru zinātniekiem un pētniekiem saskaņā ar Autortiesību likumu¹ ir tiesības savā izglītošanās un pētniecības procesā izmantot citu autoru darbu fragmentus ar nosacījumu, ja tiek norādīts izmantotā darba nosaukums un autora vārds (21. pants). Šāda izmantošana ir pieļaujama tikai tad, ja tā nav pretrunā ar autora darba normālas izmantošanas noteikumiem, piemēram, parodējot darbu, nedrīkst pārkāpt pieklājības robežas un aizskart autora godu un cieņu. Nedrīkst arī nepamatoti ierobežot autora tiesības, piemēram, nedrīkst bez atļaujas izveidot grāmatas kopijas un izdalīt tās studējošajiem, tādā veidā ierobežojot autora iespējas gūt ieņēmumus no grāmatas pārdošanas (18. pants).

Avotu izvēle

Literatūras avotu izvēle

Zinātnisku pētījumu nav iespējams veikt bez iepriekš uzrakstītās zinātniskās literatūras apskata. Uz šīs bāzes var attīstīt turpmākos pētījums. Literatūras apskats tiek veikts, lai varētu pēc iespējas precīzāk definēt pētījuma objektu un priekšmetu, izveidot precīzu pētāmās problēmas pamatojumu. Literatūras avotu studijas palīdz atrast nepieciešamās vai konkrētajam pētījumam piemērotākās metodes, definēt parādības, procesa mērījumus. Galvenie posmi zinātniskās pētniecības darba procesā ir: literatūras avotu atlase, to kritiska lasīšana, analīze un apstrāde, literatūras apskata veidošana.² Par zinātnisko literatūru atzīstami tādi darbi, kuriem ir zināms autors, un tie ir:

1) monogrāfijas vai cita veida zinātniskās grāmatas;

2) raksti zinātniskos žurnālos, kas pieejami elektroniskajās datubāzēs Web of Science, Scopus, Erih Plus, Science Direct, Ebsco un citās,

3) publikācijas konferenču ziņojumu izdevumos (proceedings),

4) izgudrojumu publikācijas u.