Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas normatīvie akti neregulē glābējsilīšu darbību, sabiedrībā trūkst izpratnes par to, kad bērna ievietošana glābējsilītē uzskatāma par tiesiski notikušu, kuras personas ir tiesīgas bērnu ievietot glābējsilītē, kādos gadījumos bērna vecāki pēc bērna ievietošanas glābējsilītē netiek saukti pie atbildības likumā noteiktajā kārtībā. Tas savukārt var novest pie dažādiem bērna ievietošanas glābējsilītē tiesiskās kārtības pārkāpumiem. Līdz ar to, lai novērstu šādus gadījumus un radītu sabiedrībā vienotu izpratni par priekšnoteikumiem bērna ievietošanai glābējsilītē, ir aktuāla normatīvā regulējuma nepieciešamība valstī, ietverot tajā bērna ievietošanas glābējsilītē tiesisko pamatu un tās kārtību.
Tiesiskā kārtība bērna ievietošanai glābējsilītē
Kad bērns ir ievietots glābējsilītē un glābējsilītes durvis ir aizvērtas, atskan brīdinošais skaņas un gaismas signāls, kas atbildīgo personālu informē par to, ka glābējsilītē ticis ievietots bērns.1 Latvijā glābējsilīšu trauksmes signāls atskan, tiklīdz tiek aizvērtas glābējsilītes durvis, savukārt, piemēram, Vācijā glābējsilītes trauksmes signāls darbojas ar kustības sensoru palīdzību, proti, signāls atskan īsu brīdi pēc tam, kad glābējsilītē notiek kustība.2 Trauksmes signālu ir paredzēts izslēgt tikai atbildīgajam personālam, kas ar šo signālu tiek brīdināts par bērna ievietošanu glābējsilītē, un glābējsilītes durvis nevar atvērt līdz brīdim, kamēr atbildīgais personāls neatslēdz signalizāciju, lai pa to brīdi kāda cita persona neizņem bērnu no glābējsilītes.3 Raksta autore secina, ka starp šiem abiem variantiem nepastāv būtiska atšķirība, jo atbildīgais personāls neatkarīgi no tā, kādā veidā iedarbojas trauksmes signāls, dažu minūšu laikā nokļūst pie glābējsilītē ievietotā bērna, lai uzņemtos turpmākās rūpes par to. Tas savukārt nozīmē, ka pēc brīdinošā signāla atskanēšanas bērna ievietotājam ir apmēram piecas minūtes laika, lai, neviena nepamanīts, dotos prom, kas ir pietiekami ilgs laiks, lai bērna ievietotājs saglabātu savu anonimitāti.4 Raksta autore secina, ka tieši trauksmes signāla iedarbošanās pēc glābējsilīšu durvju aizvēršanās nodrošina atbildīgo personu pēc iespējas operatīvāku nokļūšanu pie glābējsilītē ievietotā bērna. Līdz ar to šo signālu pastāvēšana ir viens no galvenajiem priekšnoteikumiem sekmīgai glābējsilīšu darbībai un bērna ātrākai nokļūšanai ārstniecības personu aprūpē.
Gadījumā, ja glābējsilītes ir izvietotas slimnīcu teritorijā, kā tas ir, piemēram, Latvijā, tad pie glābējsilītē ievietotā bērna nekavējoties ierodas ārstniecības persona, kura uzsāk bērna veselības stāvokļa novērtēšanu un, ja nepieciešams, sniedz viņam medicīnisko palīdzību.5 Arī gadījumā, ja brīdinošais signāls nav atskanējis, dienā vismaz vienu reizi drošības labad tiek pārbaudīta glābējsilīte, tādā veidā pārliecinoties, ka glābējsilītē neviens bērns patiešām nav ievietots un trauksmes signāli, piemēram, tehnisku iemeslu dēļ nav atskanējuši.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
- Pieeja jaunākajam izdevumam
- Neierobežota pieeja arhīvam – 24 h/7 d.
- Vairāk nekā 18 000 rakstu un 2000 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas – piezīmes, citāti, mapes