ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

Valsts vara un pārvaldības kārtība

Līdz 2021. gada 4. augustam ieskaitot, KL 317.–319. pantā bija noteikts, ka būtiskam kaitējumam jābūt tādam, kas nodarīts valsts varai, pārvaldības kārtībai vai ar likumu aizsargātām personas interesēm. 2021. gada 5. augustā KL spēkā stājās grozījumi, izslēdzot šo piebildi. Līdz ar to, ja līdz 2021. gada 4. augustam, piemērojot KL 317.–319. pantu, par būtisku kaitējumu bija uzskatāms tikai tāds, kas nodarīts iepriekš uzskaitītajām interesēm, kopš šo grozījumu spēkā stāšanās šis ierobežojums ir atcelts.

Jautājums par to, kā ir nošķirama valsts un pārvaldības kārtība, zaudēs aktualitāti tikai ar laiku. Līdz ar to lietderīgi iezīmēt, kā nošķiramas šīs divas intereses.

Autora ieskatā, šo interešu atšķirību lakoniski raksturo šādas tēzes: valsts vara ir saistāma ar institūcijas darbību, tās tēlu, autoritāti, bet pārvaldības kārtība – ar procesu, iespēju valsts varu īstenot, lēmuma pieņemšanas procedūru u.tml.² Ar pārvaldības kārtību ir saprotama tiesību normās noteiktā izpildvaras administratīvo funkciju īstenošana.³

Jautājums par iestādes autoritātes (tēla, prestiža) graušanu kā būtiska kaitējuma elementu plašāk tiks iztirzāts rakstā tālāk. Tomēr jāatzīmē, ka šāds kaitējums inkriminējams ar lielu piesardzību. Līdz ar to vairumā gadījumu kaitējums būs nodarīts pārvaldības kārtībai.

Apsūdzībā norādot, ka būtisks kaitējums nodarīts gan valsts varai, gan pārvaldības kārtībai, konkrēti jānorāda, kā izpaudies būtisks kaitējums valsts varai un kā pārvaldības kārtībai.⁴

Būtiska kaitējuma definīcija

Būtiska kaitējuma skaidrojums ir dots likuma "Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību" (turpmāk – Īpašais likums) 23. pantā. Saskaņā ar šo pantu būtisks kaitējums var izpausties trijos veidos:

• mantisks zaudējums, kas noziedzīga nodarījuma izdarīšanas brīdī nav bijis mazāks par piecu minimālo mēnešalgu kopsummu, kā arī apdraudētas vēl citas ar likumu aizsargātās intereses;
• mantisks zaudējums, kas noziedzīga nodarījuma izdarīšanas brīdī nav bijis mazāks par 10 minimālo mēnešalgu kopsummu;
• ievērojami apdraudētas citas ar likumu aizsargātās intereses.

Mantisks zaudējums un citu ar likumu aizsargāto interešu apdraudējums

Vispirms divas svarīgas tiesu prakses un teorijas atziņas par šo būtiskā kaitējuma veidu.

1. Mantisks zaudējums un citu ar likumu aizsargāto interešu apdraudējums var būt nodarīts dažādām personām: šai normā nav noteikts, ka citu ar likumu aizsargāto interešu apdraudējums jāattiecina tikai uz to pašu fizisko vai juridisko personu, kurai nodarīts mantisks zaudējums. Tātad šāds apdraudējums var attiekties arī uz jebkādu citu personu, kurai ar šo pašu noziedzīgo nodarījumu mantisks zaudējums nav nodarīts.⁵

2. Būtiska kaitējuma pirmajā variantā netiek prasīts, lai cits ar likumu aizsargāto interešu apdraudējums būtu ievērojams, tāpēc vērā ņemams ikkatrs cits kaitējums neatkarīgi no tā apmēra.⁶ Tomēr šim kaitējumam, tāpat kā mantiskam zaudējumam ir tieši (nepastarpināti) jāizriet no prettiesiskās rīcības. Turklāt, neraugoties uz citētajā tēzē izteikto atziņu, piesardzīgi jāraugās uz pārlieku abstraktu (formāliem sastāviem) raksturīgu apdraudējumu.

Tiešuma jeb nepastarpinātības kritērijs plašāk aplūkots sadaļā par mantisku zaudējumu.

Tiesu prakses apkopojumā par pirmo būtiska kaitējuma alternatīvu norādīts: no Īpašā likuma 23. panta pirmās daļas formulējuma izriet, ka būtisku kaitējumu var nodarīt "citām ar likumu aizsargātām interesēm". Intereses, kurai ar nodarījumu radīts būtisks kaitējums, noteikšanā jāņem vērā, ka tā vienlaicīgi nevar sakrist ar to interesi, kuras aizsardzībai izveidota konkrētā KL norma. Kaitējumu, kas ar nodarījumu radīts interesēm, kuras ietilpst konkrētā noziedzīgā nodarījuma tiešajā objektā, vienlaikus nevar vērtēt kā būtisku kaitējumu citām interesēm.⁷

Autora ieskatā, šim viedoklim nevar piekrist: "citas intereses" Īpašā likuma 23. panta pirmās daļas izpratnē ir jebkādas citas intereses, izņemot mantisku zaudējumu (ar piebildi, ka līdz 2021. gada 5. augustam par šīm citām interesēm varēja būt vienīgi valsts varas, pārvaldības kārtības vai ar likumu aizsargātās personas intereses). Tiesu prakses apkopojuma atziņa ir saistīta ar nepamatoti sašaurinātu iztulkošanu. Ja, pārbaudot būtisku kaitējumu, bez ievērības atstājamas tādas citas intereses, kas ietilpst tiešajā objektā, tiek ignorēts tāds papildu kaitējums (apdraudējums), kura novēršanai tieši paredzēta attiecīgā tiesību norma. Šādu pieeju nevar atzīt par pareizu.

Praksē, formulējot apsūdzību būtiska kaitējuma pirmajā variantā, viena no kļūdām ir šāda: nespējot identificēt citu ar likumu aizsargāto interešu apdraudējumu, mantisks zaudējums tiek aprakstīts citiem vārdiem vai izceļot atsevišķus tā elementus.

Daži piemēri.

1. Apsūdzībā norādīts, ka valsts amatpersonas darbības rezultātā nodarīts:

• mantisks zaudējums vismaz piecu minimālo mēnešalgu apmērā, ko veido zaudētās mantas vērtība;
• Satversmes 105. pantā paredzēto īpašuma tiesību neaizskaramības apdraudējums (uz zaudēto mantu).

Faktiski mantisku zaudējumu piecu minimālo mēnešalgu apmērā, papildus aprakstot kā Satversmes 105. pantā paredzēto īpašuma tiesību neaizskaramības apdraudējumu, netiek inkriminēts cits (papildu) interešu apdraudējums. Šādā apsūdzības redakcijā vienas un tās pašas sekas tiek aprakstītas divos dažādos veidos. Īpašuma tiesību apdraudējums nav cits (papildus mantiskam zaudējumam pastāvošs) interešu apdraudējums.

2. Noziedzīga nodarījuma aprakstā norādīts: ņemot vērā, ka kredīts J.S. izsniegts, pamatojoties uz viņa sniegtajām nepatiesajām ziņām [.