Tiesisku valsti raksturo gan konkrēti principi, gan noteikta sabiedrības kultūra un vērtības.1 Dzīve demokrātiskā un tiesiskā valstī prasa ikvienam respektēt tādas vērtības kā cilvēka cieņa un cilvēktiesību ievērošana, taisnīgums, demokrātiska iekārta, ideju daudzveidība un viedokļu plurālisms.2
Mūsdienu komunikācijas iespējas paredz ne tikai iepriekš nepieredzētus veidus kopīgi vairot idejas individuālai un sabiedrības izaugsmei, bet sniedz arī iespēju intensīvi pārbaudīt iedibinātās vispārpieņemtās uzvedības un ētikas robežas. Šie izaicinājumi likumsakarīgi ienāk arī tiesas darbā. 2021. gada 1. decembrī spēkā stājās grozījumi Administratīvā procesa likumā, kas paredz tiesas (tiesneša) tiesības atteikt izskatīt procesuālo dokumentu, ja tā saturs ir klaji aizskarošs un izaicinošs. Gada laikā šis tiesību instruments ir izmantots tikai vienu reizi, senatoru kolēģijai atsakoties ierosināt kasācijas tiesvedību situācijā, kurā pieteicēja iesniegtā kasācijas sūdzība saturēja aizskarošus un noniecinošus vērtējumus par administratīvo tiesu, tās spriedumu un tiesnešiem, kas piedalījušies rajona un apgabaltiesas spriedumu pieņemšanā.3
Šā raksta mērķis ir sniegt ieskatu, kāda ir tiesas tiesību atteikt izskatīt šādu procesuālo dokumentu jēga un loma tiesību uz taisnīgu tiesu un efektīvu tiesas spriešanas funkciju nodrošināšanā.
I
Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk – Satversme) 92. panta pirmajā teikumā nostiprinātas ikvienas personas tiesības aizstāvēt savas tiesības un likumiskās intereses taisnīgā tiesā. Taisnīga tiesa kā pienācīgs, tiesiskai valstij atbilstošs tiesas process aptver vairākus elementus – savstarpēji saistītas tiesības, tai skaitā tiesības uz pieeju tiesai.4 Pienācīgi nodrošināta tiesas pieejamība ļauj ikvienai personai īstenot savu tiesību un likumisko interešu aizsardzību un panākt taisnīgumu – demokrātiskas tiesiskas valsts tiesiskās sistēmas galīgo mērķi.5 Tiesības uz tiesas pieejamību ir viens no būtiskākajiem taisnīgas tiesas elementiem. Tam iztrūkstot vai esot neefektīvam, nozīmi zaudē arī pārējās no tiesībām uz taisnīgu tiesu izrietošās garantijas, jo persona tās nevar izmantot, ja tai nav iespējams vērsties tiesā.6
Vienlaikus jāņem vērā, ka tiesas process nav vienvirziena attiecības un tiesības uz tiesas pieejamību – absolūtas.
Tiesības uz taisnīgu tiesu un tiesas pieejamību var tikt ierobežotas, tomēr, ievērojot, ka ierobežojumi nedrīkst atņemt tās pēc būtības, tiem jābūt vērstiem uz leģitīma mērķa sasniegšanu un izvēlētajiem ierobežojumiem jābūt samērīgiem ar sasniedzamo mērķi.7 Tiesības uz taisnīgu tiesu var tikt saprātīgi ierobežotas, lai nodrošinātu strīdu ātrāku un efektīvāku izskatīšanu, mazinātu tiesas noslogotību, nodrošinātu efektīvu tiesu sistēmas funkcionēšanu, novērstu ļaunprātīgu tiesas resursu izmantošanu un sekmētu procesuālo ekonomiju. Minētie mērķi saistīti ar citu cilvēku tiesību aizsardzību Satversmes 116. panta izpratnē.8
Pieņemtie grozījumi Administratīvā procesa likumā paredz salīdzinoši plašas tiesības atteikties izskatīt procesuālos dokumentus, ja to saturs ir klaji aizskarošs un izaicinošs.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
- Pieeja jaunākajam izdevumam
- Neierobežota pieeja arhīvam – 24 h/7 d.
- Vairāk nekā 18 000 rakstu un 2000 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas – piezīmes, citāti, mapes