ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

Tuvā nākotnē vairākas digitālo tehnoloģiju jomas no datoriem, interneta un likumdevēja pildspalvām kļūs par tiesu dienas kārtību – gan Eiropas Savienības (turpmāk – ES) dalībvalstīs, gan Eiropas Savienības Tiesā. Digitālā sfēra, manuprāt, līdzās klimata pārmaiņām ir viena no svarīgākajām jaunajām tiesību nozarēm.

Eiropas Centrālā banka (turpmāk – ECB), tāpat kā daudzas citas centrālās bankas visā pasaulē, ir sākusi attīstīt savu centrālās bankas digitālo valūtu – digitālo eiro. Vienlaikus privātais sektors jau piedāvā kriptomonētas un tā sauktās stabilās monētas (stablecoins).

Eiropas Komisija (turpmāk – EK) ir sagatavojusi tiesību aktu priekšlikumus par kriptoaktīvu tirgiem,¹ par datiem,² par Eiropas digitālo identitāti,³ par digitālajiem pakalpojumiem,⁴ par kiberdrošību⁵ un par sāncensīgiem un godīgiem tirgiem digitālajā nozarē.⁶ EK ir paziņojusi, ka gatavo iniciatīvu par metaversu.⁷ Šie tiesību akti, ja tos pieņems ES likumdevējs, stāsies spēkā nākamajos gados. Savukārt lēmumi uz to pamata tiks pieņemti gan ES dalībvalstu, gan visā ES līmenī.

Centrālās bankas digitālā valūta

Centrālās bankas digitālā valūta (Central Bank Digital Currency, turpmāk arī – CBDC) ir centrālās bankas naudas digitāla forma, kas var būt pieejama plašai sabiedrībai vai tikai licencētām finanšu sektora struktūrām. CBDC ir denominēta valsts norēķinu vienībā. To emitē, un tā ir tieša centrālās bankas atbildība. Vairāk nekā 70 % centrālo banku pašlaik pēta CBDC izstrādi un emisiju, lai uzlabotu finansiālo iekļaušanu, digitālo tirdzniecību, maksājumu efektivitāti un piekļuvi drošai centrālās bankas naudai, jo skaidras naudas izmantošana samazinās. Ķīna savukārt sākusi liela mēroga digitālās valūtas elektronisko maksājumu izmēģinājuma projektus. Uzsverams, ka arī mazākas valstis, kā, piemēram, Bahamu salas, ir pārgājušas uz CBDC izveidi. Pašlaik nopietnas pārdomas notiek ASV Federālo rezervju sistēmā, ECB/EK un Zviedrijas Riksbankā.

ECB un Pasaules Ekonomikas forums ir nākuši klajā ar svarīgiem ziņojumiem šajā jomā. Es biju viens no autoriem Pasaules Ekonomikas foruma 2021. gada novembrī izdotajam digitālās valūtas pārvaldības konsorcija Baltās grāmatas sērijas apkopojuma ziņojumam (World Economic Forum Digital Currency Governance Consortium White Paper Series).⁸ Savukārt ECB publicēja savu ziņojumu par digitālo eiro 2020. gada oktobrī.

Pasaules Ekonomikas foruma digitālās valūtas pārvaldības konsorcijs savā ziņojumā atzīmēja, ka globāli var novērot arvien straujāku pāreju uz digitālajiem maksājumiem un digitālās valūtas izmantošanu. Kļūst aktuālāki arī attiecīgie īpašumtiesību jautājumi. Ir divi atšķirīgi digitālās valūtas veidi – centrālās bankas digitālā valūta un globālās stabilās kriptomonētas (stablecoins).

Iepriekš minētā Baltā grāmata attiecas gan uz mazumtirdzniecības CBDC, kas ļautu visām mājsaimniecībām veikt darījumus ar elektronisko centrālās bankas naudu, gan uz vairumtirdzniecības CBDC, kas aprobežojas ar licencētām finanšu iestādēm. Abos gadījumos var izmantot vai neizmantot blokķēdes tehnoloģijas. Globālās stabilās kriptomonētas, neskatoties uz to nosaukumu, var būt vai nebūt stabilas, un tās emitē privātas, nevis monetāras struktūras.