ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

Šajā publikācijā, pamatojoties uz Vācijas, Austrijas un Šveices tiesību teoriju un praksi, sīkāk aplūkota nodarījuma (darbības, bezdarbības) izdarīšanas vieta. Šai vietai īpaša nozīme ir formāla sastāva noziedzīgos nodarījumos, jo sekas nav to elements. Tāpēc, piemērojot teritorialitātes principu, parasti tās netiek ņemtas vērā, pat ja tādas ir iestājušās.

Šajā publikācijā apkopotajām atziņām ir būtiska nozīme, arī piemērojot Kriminālprocesa likuma 443. panta pirmo daļu, kas reglamentē krimināllietu piekritību Latvijas tiesām pēc noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas vietas.

Noziedzīga nodarījuma izdarīšanas stadija

Noziedzīga nodarījuma izdarīšanas vietas noteikšanā pamatā nozīme ir darbībām, kas veido noziedzīgā nodarījuma objektīvo pusi.² Ja noziedzīga nodarījuma sastāvu veido vairākas darbības, ir iespējamas vairākas izdarīšanas vietas.³

Saskaņā ar valdošo viedokli darbības izdarīšanas vietu nosaka pēc vainīgā atrašanās vietas noziedzīgās darbības veikšanas momentā.⁴ Vieta, kur noziedzīgā nodarījuma subjekts ir rīkojies, ir vieta, kur viņš realizējis vienu no noziedzīgā nodarījuma sastāva elementiem.⁵ Piemēram, ja maldināšana krāpšanā ir izdarīta rakstiskā formā, viena no izdarīšanas vietām ir vieta, kur izdarītājs ir nosūtījis attiecīgo (maldinoša satura) vēstuli.⁶ Šī darbība iezīmē krāpšanas objektīvās puses izpildes (viltus pielietošanas) sākumu. Internetā izdarītos noziedzīgos nodarījumos tā ir vieta, kur fiziski atradās persona momentā, kad internetā ievietoja noziedzīga satura materiālu.⁷

Ir pietiekoši, ja iekšzemē ir izdarītas dažas no noziedzīgā nodarījuma sastāvā ietilpstošajām darbībām vai pat tikai viena no tām.⁸ Ja noziedzīgs nodarījums vismaz daļēji ir izdarīts iekšzemē, tas visos aspektos uzskatāms par izdarītu šeit.⁹ Turklāt teritorialitātes principa piemērošanai nav nozīmes, vai noziedzīgais nodarījums ir sodāms pēc tās valsts likuma, kurā izdarīta pārējā tā daļa.¹⁰

Sagatavošanās un mēģinājuma stadija

Noziedzīga nodarījuma izdarīšanas vietas noteikšanā nozīme ir arī darbībām, kas ir sagatavošanās noziegumam vai tā mēģinājums, ja vien attiecīgās stadijas ir kriminālsodāmas. Tas nozīmē, ka, piemērojot teritorialitātes principu, noziedzīgs nodarījums ir uzskatāms par izdarītu iekšzemē arī tad, ja:

• tas šeit ir uzsākts (mēģinājuma vai sagatavošanās stadijā) un pārtraukts,¹¹ ja vien attiecīgā stadija ir kriminālsodāma;
• tas šeit ir uzsākts (mēģinājuma vai sagatavošanās stadijā), bet turpināts (pabeigts vai pārtraukts) ārvalstī, pie nosacījuma, ja attiecīgā stadija iekšzemē (sagatavošanās¹² vai mēģinājums)¹³ ir kriminālsodāma.

Piemēram, persona ir sodāma saskaņā ar iekšzemes likumu, ja iekšzemē ir izdarīts vienīgi nepabeigts nozieguma mēģinājums, bet pabeigta mēģinājuma stadiju tas sasniedzis ārvalstī.¹⁴

Par darbībām sagatavošanās stadijā Vācijas Federālā Augstākā tiesa ir skaidrojusi, ka, neskaitot darbības, kas veido noziedzīga nodarījuma sastāvu vai tā mēģinājumu, par rīcību, kas iegūst nozīmi izdarīšanas vietas noteikšanā, var būt darbības sagatavošanās stadijā, ja vien tās ir kriminālsodāmas.

Konkrētajā gadījumā apsūdzētais šādas darbības bija veicis Vācijā, vienojoties ar liecinieku par apdrošināšanas krāpšanas izdarīšanu. Ņemot vērā, ka apdrošināšanas krāpšana (StGB 265. pants) pēc klasifikācijas ir noziegums, minētā noziedzīgā vienošanās ir sodāma patstāvīgi (StGB 30. panta otrā daļa).

Tas, ka šajā gadījumā šo noziedzīgo vienošanos nevar sodīt atsevišķi, jo tā "atkāpjas" norunātā nozieguma izdarīšanas "priekšā" (subsidiaritāte), neatņem tai nozieguma izdarīšanas vietas raksturu. Ja noziegums būtu pārtraukts sagatavošanās stadijā, šaubas par izdarīšanas vietu iekšzemē nerastos. Tas, ka noziedzīgā vienošanās bija ne tikai panākta, bet arī īstenota, nevar "atcelt" izdarīšanas vietu, kurai reiz jau ir likts pamats. Noziedzīgās vienošanās izpilde var tikai "pievienot" vēl vienu izdarīšanas vietu, proti, norunātā nozieguma izdarīšanas vietu.¹⁵

Citā lietā Vācijas Federālā Augstākā tiesa precizēja, ka minētā pieeja nav piemērojama tiem gadījumiem, kad darbības, kas pēc sava rakstura ir sagatavošanās noziegumam, ir atzītas par patstāvīgu noziedzīgu nodarījumu. Šāda noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas vieta (piemēram, viltota dokumenta izgatavošanas vieta) nav vēlāk sekojošā noziedzīgā nodarījuma (piemēram, viltota dokumenta izmantošanas un krāpšanas) izdarīšanas vieta.¹⁶ Nosakot noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas vietu, nav nozīmes arī vietai, kurā persona atradusies, kad nolēmusi to izdarīt.¹⁷

Darbības pēc noziedzīga nodarījuma pabeigšanas (juridiskajā nozīmē)

Noziedzīga nodarījuma izdarīšanas vietas noteikšanā nozīme ir arī darbībām, kas veiktas starplaikā starp noziedzīgā nodarījuma juridisko un faktisko pabeigšanu. Līdz ar to tas ir uzskatāms par izdarītu iekšzemē arī tad, ja juridiskajā nozīmē ir pabeigts ārvalstī, bet faktiski noslēdzies iekšzemē.

Atšķirība starp juridisko un faktisko pabeigšanu ir šāda:¹⁸ noziedzīgs nodarījums juridiskajā nozīmē (formāli) ir pabeigts, ja ir izpildījušās visas konkrētā noziedzīgā nodarījuma pazīmes. Savukārt faktiski (materiāli) tas ir pabeigts tikai tad, kad ir pabeigta vai pārtraukta arī pati noziedzīgā rīcība. Abi šie momenti var nesakrist, jo pēc tam, kad noziedzīgais nodarījums ir pabeigts juridiskajā nozīmē, vainīgais var turpināt rīkoties noziedzīgā nodarījuma sastāvam raksturīgā veidā, radot apdraudējumu vai nodarot papildu kaitējumu.

Piemēram, transportlīdzekļa vadīšana alkohola ietekmē (Krimināllikuma 262. pants) juridiskajā nozīmē ir pabeigta līdz ar brauciena uzsākšanu, taču faktiski tā ir pabeigta ar paša brauciena noslēgumu. Līdz ar to, ja šāds brauciens ir uzsākts ārvalstī (tātad noziedzīgs nodarījums juridiskajā nozīmē ir pabeigts šeit), bet turpināts iekšzemē, kopumā tas, pamatojoties uz teritorialitātes principu, ir pakļauts iekšzemes tiesību aktiem.

Vācijas juridiskajā literatūrā šī ideja ir izteikta šādi: par patstāvīgu izdarīšanas vietu ir uzskatāma arī tāda vieta, kurā pēc noziedzīgā nodarījuma juridiskās pabeigšanas izdarītājs rīkojas noziedzīgā nodarījuma sastāvam raksturīgā veidā, turpinot vai pat pastiprinot uzbrukumu attiecīgajam tiesību labumam, ja vien tas nav vērsts vienīgi uz noziedzīgā nodarījuma slēpšanu.