ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

24. Oktobris 2023 /Nr.43 (1309)

Platformu tirgus vara digitālajos tirgos un konkurences tiesību regulējums atsevišķās Eiropas Savienības dalībvalstīs
Mg. iur.
Elīza Roshofa
Konkurences padomes Analītiskā departamenta direktora vietniece 

Apzinoties, ka Līguma par Eiropas Savienības darbību (turpmāk – LESD) 101. un 102. panta regulējums, kā arī nacionālās konkurences tiesības konkurences ierobežojumus var atrisināt tikai ex post, 2022. gada 1. novembrī spēkā stājās Digitālo tirgu akts1 (turpmāk – DTA), kura mērķis ir nodrošināt konkurētspējīgu un godīgu digitālo tirgu darbību, uzliekot pienākumus lielākajām tiešsaistes platformām. Kamēr DTA piemērošana ir Eiropas Komisijas (turpmāk – EK) kompetence un Eiropas Savienības (turpmāk – ES) dalībvalstu konkurences uzraugu uzdevums ir sniegt atbalstu tiesību akta piemērošanā, atsevišķas ES dalībvalstis atbilstoši Regulai 1/20032 arī nacionālajā regulējumā ir paredzējušas noteikumus, kas ietekmē tiešsaistes platformu darbību.

Rakstā tiks aplūkoti jēdzieni, kas var tikt izmantoti, novērtējot digitālo platformu tirgus varu, un izpētīti Vācijas, Francijas un Itālijas tiesību akti, kuri tiek izmantoti, lai novērstu, ka tiešsaistes platformas tirgus varu izmanto konkurenci ierobežojošā veidā. Jānorāda, ka ES dalībvalstis digitālo platformu kontekstā modernizē arī normatīvo regulējumu attiecībā uz tirgus dalībnieku apvienošanos, tomēr raksta ierobežotā apjoma dēļ autore nepievērsīsies šī jautājuma izpētei.

 

1. Tirgus varu raksturojoši koncepti

Tirgus dalībniekam piemītošais tirgus varas apmērs var būt atskaites punkts konkurences tiesību piemērošanai. Piemēram, Konkurences likuma (turpmāk – KL) 1. panta 1. punkts nosaka, ka dominējošais stāvoklis ir konstatējams, ja tirgus dalībniekam piemīt spēja ievērojami kavēt, ierobežot vai deformēt konkurenci konkrētajā tirgū. Savukārt KL 13. pants aizliedz dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu. Tātad, pastāvot noteiktai tirgus varas pakāpei, uz uzņēmumu var tikt attiecināts KL 13. pantā noteiktais aizliegums.

Par tirgus varu galvenokārt spriež, pamatojoties uz tirgus dalībnieku tirgus daļu lielumu,3 tomēr dažādu apsvērumu dēļ, uz ko autore ir norādījusi citā rakstā,4 tirgus daļu aprēķins tiešsaistes platformām var būt problemātisks. To apzinoties, praksē tiek izmantoti tādi parametri kā tīkla ietekme (network effect), kuru novērtēšana ļauj izdarīt secinājumus par tirgus dalībniekam piemītošo tirgus varu,5 kā arī tiek piedāvāti jauni koncepti, kas ļauj spriest par uzņēmuma spēju ietekmēt konkurenci tirgū.

komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Lauris Rasnačs
Skaidrojumi. Viedokļi
Karteļa radītu zaudējumu atlīdzība, ja nav piemērojama zaudējumu esamības vai apmēra prezumpcija
Patrīcija Bodniece
Skaidrojumi. Viedokļi
Tirgus dalībnieku apvienošanās darījumi digitālajos tirgos ar mērķi likvidēt konkurentu
Raksta mērķis ir iepazīstināt lasītāju ar teoriju par iznīcinošajām iegādēm1 (killer acquisitions) un veicināt viedokļu apmaiņu starp konkurences tiesību ekspertiem par konkurences novērtējumu attiecībā uz šādām ...
Artūrs Punculis
Skaidrojumi. Viedokļi
Meitas sabiedrības atbildība par mātes sabiedrības konkurences tiesību pārkāpumu
Reinis Ivanovs
Skaidrojumi. Viedokļi
Konkurences tiesību pārkāpēju savstarpējās tiesiskās attiecības
Konkurences tiesības un to ievērošanas nodrošināšana pēdējo gadu laikā ir bijis viens no aktuālākajiem jautājumiem kā Eiropas Savienības (turpmāk – ES), tā arī Latvijas likumdevējam. Tas tāpēc, ka mūsdienu ekonomikas aprites ...
Jurijs Georgs Rusakovs
Skaidrojumi. Viedokļi
Konkurences tiesību un ilgtspējas sinerģija
AUTORU KATALOGS